Fotogrāfija ir uzņemta no Stampana kalna, kas atrodas Sēlijas paugurvalnī (augstākā virsotne - 141,1m). Tagadējā Viesītes teritorija bijusi apdzīvota vismaz 1.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, par ko liecina savrupatradumi un Kūliņu pilskalna nocietinātā apmetne, kas ir attiecināma uz senāko dzelzs laikmetu. Kalnadegļu, Galvānu un Lejasmucenieku kapulaukos iegūtie savrupatradumi attiecas uz agro dzelzs laikmetu (2.-4.gadsimts), atradumi Dukurānu kapulaukā - uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12.gadsimts). Sākotnējais šīs apdzīvotās vietas nosaukums bija Eķengrāve (arī Āžu miests) pēc blakus esošās muižas nosaukuma. Ekengrāves muižas nosaukums pirmo reizi tika minēts 16.gadsimta beigās. Par vēlākās Viesītes miesta aizsākumu uzskata Āžu krogu, kas pastāvēja jau 18.gs. beigās Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļu krustojumā, taču kā apdzīvota vieta tā tika minēta 1890.gadā. I Pasaules kara laikā vācieši uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu vietējo mežu izmantošanai un kara vajadzībām. Miesta tiesības Ekengrāvei tika piešķirtas 1921.gadā, bet 1926.gadā tas tika pārdēvēts par Viesīti. 1928.gadā Viesītei tika piešķirtas pilsētas tiesības. 20. gadsimta 20.–30.gados Viesīte kļuva par šaursliežu dzelzceļa mezglu, kas tika lielā mērā uzlabots. Tiešā satiksme ar Rīgu u. c. pilsētām gāja caur Daudzievu, Jelgavu un arī caur Jēkabpili, Krustpili, arī ar Neretu un Aknīsti.