Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils ir pats iespaidīgākais un vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā un Cēsu vecpilsētas populārākā sastāvdaļa. Pili sāka celt ap 1207.gadu un pabeidza pēc 30 gadiem. Pils atrodas stāvos pakalnos starp dziļām gravām. Pils kodolu veido apbūvēts četrstūris ar konventa pagalmu vidū. Visapkārt pilij, pirmās un otrās priekšpils robežās, ir dziļi aizsarggrāvji. Vietām pils mūri pārsnieguši pat 5 m biezumu, to kopgarums sastādījis ap 1 km. Pils būvēta galvenokārt no dolomīta, bet mūros ievietoti arī lieli laukakmeņi. Pils kompleksā ietilpst 5 torņi Pils korpusiem bija 3 stāvi, arī torņiem bija 3 stāvi, bēniņi un pagrabs. Pils centrā atradies ar aptēstiem laukakmeņiem bruģēts pils pagalms. Vēstures gaitā pils stipri cietusi. 1577.g. Ivana Bargā uzbrukuma laikā 300 pils aizstāvji uzspridzinājās kādā no pils telpām. Visvairāk pils cieta poļu – zviedru kara laikā. 1604.g. nejauši tika uzspridzināts pils pulvera pagrabs. 1633.g pili atkal atjaunoja. Pēc tam, kad Ziemeļu kara laikā pili atkal stipri sagrāva, to vairs neatjaunoja.