Rīga, pirmoreiz minēta 1198.g., pilsētas tiesības kopš 1225.gada. Daugava – Latvijas lielākā upe, ietek Rīgas jūras līcī. Rīgā Daugavas platums 500–700 m. 14.–20.gs. Daugavas krastu izmantoja par kuģu piestātni. 13.–16.gs. tur atradās pilsētas aizsargmūri, no 17.gs. vidus – zemes vaļņi, ko nojauca 19.gs., paplašinot krastmalu. No 16.gs. līdz 1930.g. krastmalā darbojās pilsētas pārtikas tirgus, ko sauca par Daugavmalas tirgu. Aiz tā redzami Vecrīgas nami un Sv. Pētera baznīcas (vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209.g.) un Rīgas Doma baznīcas (dibināta 1211.g.) torņi.