Visvecākās uzrakstītās ziņas par Lubānu atrodamas jau no 12. gadu simteņa, kur pieminēta Lubānas katoļticīgā draudze. 1648. gadā Henriha fon Kronštera (Heinrich von Cronstern) vadībā Lubānā uzcēla mazu koka baznīcu. 1702. gadā ienaidnieka karavīri baznīcas zvanu aizveduši, bet koka celtā baznīca palikusi savā vietā. Ziemeļu kara laikā 1878. gada izlaupītajai un izpostītajai baznīcai pielikta uguns, aizdedzinot to pie altāra. 1745. gadā Lubānas draudzei celta jauna baznīca, kas kalpojusi 43 gadus. 1788. un 1789. gados Lubānas barons Fihtinghofs Šils (Fichtinghof Scheel) lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta1789. gada 16. decembrī. Draudzei tā kalpojusi 80 gadus līdz 1869. gadam. Tagadējā Baznīca celta no 1869. līdz 1872.gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā, tai ir neparasts plānojums, jo ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā