Rīgas pilsētas kanāla malas apstādījumi tika veidoti vairākos paņēmienos. Sākotnēji, tūliņ pēc pilsētas mūru nojaukšanas ap 1860. gadu, apstādījumi tika veidoti, lai atdalītu vecpilsētu no jaunceļamās Rīgas. Jaunos pilsētas apstādījumus projektēja Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko, kopīgi ar arhitektu Oto Dīci (Dietze). Apstādījumu plānojumu izstrādāja Lībekas dārzu arhitekts A.Vents (Vendt), taču pirmie apzaļumošanas mēģinājumi cieta neveiksmi – apstādījumi neiekļāvās apkārtējā vidē, daudzi svešzemju stādi izsala un pilsētas kanāls izskaloja nogāzes un radīja nobrukumus. No 1880. gada līdz 1914. gadam ar pilsētas kanālmalas apstādījumu pārplānošanu un pārveidošanu nodarbojās vēlākais Rīgas dārzu direktors Georgs Frīdrihs Kūfalts (Kuphaldt, 1853-1938). Viņa vadībā tika samazināts celiņu daudzums un izmainīti to virzieni, pārstādīti koki un krūmi, lai iegūtu ainaviskus grupējumus. Šeit aug ap 110 eksotiskas koku un krūmu sugas (t. sk. divdaivu ginks, 1900. gadā paša Georga Kūfalta stādītais Latvijā vienīgais Amerikas ragukoks u. c.) un 19 vietējās sugas. Starpkaru periodā daļa kanālmalas celiņu tika iztaisnoti. Kopš 1968. gada kanālmalas apstādījumos tiek izkārtotas dekoratīvas skulptūras.