Title:

Rīga. Brāļu kapi. Skulptūra "Ievainotais jātnieks"

Date created:

[193-]

Publisher:

Brāļu kapu komiteja

Type group:

Image

Type:

Postcard

• Images
• Audio
• Video
• PDF
• Other

Metadata

Title:

Rīga. Brāļu kapi. Skulptūra "Ievainotais jātnieks"

Date created:

[193-]

Abstract (latvian):

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru. Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš[nepieciešama atsauce], taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie. 1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. 1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai. Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji. Avots: Vikipēdija

Object location (*):

National Library of Latvia

Location department:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Location code:

R0314

Data provider:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Is part of collection:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Publisher:

Brāļu kapu komiteja

Format extent:

1 fotogrāfija

Subject:

Atklātnes

Subject:

Karavīru pieminekļi

Subject:

Rīgas Brāļu kapi (Latvija)

Subject:

Kārlis Zāle, 1888-1942

Subject:

Tēlnieki

Subject:

Kara memoriāli

Geographic name:

Latvija

Geographic name:

Rīga (Latvija)

Format medium:

Paper

URL:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25912/

Place:

Rīga

Year:

1936

Date captured:

07.06.2013

APLIS copyright status:

Undefined APLIS copyright status

APLIS access rights:

Undefined APLIS access rights

APLIS statement of rights:

Undefined APLIS copyright statement

APLIS access notice:

Undefined Access Notice for APLIS is not defined

Blocked:

Nē

Type group:

Image

Type:

Postcard

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6715
RDF data | XML data

Available files

Archive files