Jezuītu klosteris Skaistkalnē dibināts 1677. gadā. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā, mūkus apcietināja un vēlāk izsūtīja uz Sibīriju. Padomju darbinieki nozāģēja krustus, nodauzīja cilni pie ieejas, sadalīja klostera mantu un sadedzināja seno un izcilo klostera bibliotēku. 1950. gadā klostera ēkā tika ierīkota ambulance, vēlāk – slimnīca, kas tur darbojās līdz 1974. gadam. 1990. gadā klosteris tika atdots likumīgajai īpašniecei – baznīcai. 1991. gadā Restaurācijas institūts vēl veica klostera ēkas izpēti un sagatavoja tās glābšanas ieteikumus. Pamatu nosēšanās ir izraisījusi stipru sienu plaisāšanu, sabrukušas vairākas velves pirmajā stāvā, otrajam stāvam vairs nav pārseguma.
Kopš 2002. gada Skaistkalnē saimnieko paulīniešu ordeņa tēvi. Viņu skatieni vēršas uz savu priekšteču – jezuītu un kapucīņu – seno mītni, jo klosterim ir nepieciešamas telpas, bet konkrēta risinājuma pagaidām nav
Abstract (latvian):
Nav zināms vai klostera bibliotēku iznīcināja sadedzinot vai 1949. gadā izveda uz Bausku un vēlāk izdalīja pa slēgtajiem fondiem LPSR Zinātņu akadēmijā un citur. Laiku pa laikam atklātībā parādās grāmatas ar Klostera zīmogu-krusts, kuru satvērušas un tur divas rokas. Aprakstā nav minēts, ka klosteris darbojās kā vīriešu un sieviešu un tas atradās divās atsevišķās ēkās - vīriešu pie baznīcas un sieviešu aptuveni 1 kilometru Skaitkalnes ciema centrā uz nākamā pakalna. Starp attēlā redzamajām klostera māsām vajadzētu būt Olgai Daudzvārdei (ap 1961.gadu LPSR CK propagandas nodaļas angažētās grāmatas "Dvēseles cietumā"autore)