Dubulti vēstures avotos minēti jau kopš 16. gadsimta un ir viens no senākajiem zvejniekciemiem Kurzemes līča piekrastē. Dubultu apbūvi veido trīs pilsētbūvnieciski atšķirīgas telpiskas struktūras. Pirmā, senākā zvejniekciema teritorija ar līkumotu ielu tīklu un gruntsgabalos iedziļinātām, zaļumiem ieskautām dzīvojamām ēkām un vasarnīcām. Otrā, pilsētas tipa apbūve gar Dubultu prospektu, kas veido tirdzniecības rajonu, un, trešā, administratīvais un kultūras centrs ar vizuālo dominanti - luterāņu baznīcu, bijušo pilsētas valdes namu, kā arī kūrzāli, koncertdārzu, parku un koka dzelzceļa staciju, kas nav saglabājušies. Padomju laikā nojauca ne tikai Dubultu, bet arī Jaundubultu koka staciju ēkas un uzcēla jaunas. Teritorijā starp Slokas Baznīcas ielu kopš 20. gadsimta 70. gadiem izvērsta daudzstāvu dzīvojamā apbūve, bet uz Dubultu un Majoru robežas kopš 1870. gada darbojas sanatorija "Marienbāde".
Abstract (latvian):
Dubultos Lielupe veido krasu loku ziemeļu virzienā, pietuvojoties Rīgas jūras līča pludmalei tikai apmēram 300 metru attālumā. Gandrīz tādā pat attālumā no jūras ir arī Dubultu dzelzeļa stacija. Attālums no Dubultu stacijas līdz Rīgas centram taisnā līnijā ir apmēram 20 kilometri
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija