Vietā Airītēs, kur kaujā krita Pulkvedis Oskars Kalpaks, 1922.gada 3.martā tika atklāts piemineklis, tieši blakus priedei, pie kuras viņš pārpratuma pēc kaujas laukā tika nāvīgi ievainots 1919.gada 6.martā. 1919.gada martā bija iecerēts uzbrukums, kura rezultātā vajadzēja atbrīvot Kurzemi no boļševikiem, kuri tolaik bija okupējuši plašu Latvijas teritoriju. Pretī boļševikiem stājās latviešu Studentu rota, Cēsu rota Oskara Kalpaka vadībā un Neatkarības rota, kura bija rezervē. Kā sabiedrotie cīņā pret boļševikiem devās vācu landesvēra Dzelzs divīzijas karavīri, kurus šeit komandēja kapteinis Borhs. 1919.gada 6.martā kļūmīgas pārskatīšanās dēļ izcēlās savstarpēja apšaude starp Borha un Kalpaka vadītajām karaspēka daļām - vācu karavīri savus sabiedrotos sākotnēji nebija atpazinuši un noturējuši tos par boļševikiem. Apšaudes laikā bojā gāja pulkvedis Oskars Kalpaks
Abstract (latvian):
Padomju varas gados piemineklis tika iznīcināts. 1989.gada 11.novembrī tika atklāts no jauna izveidotais Oskara Kalpaka piemineklis