Nosaukums (latviešu):

Gija de Mopasāna daiļdarbu interpretācijas kino: sievietes tēls

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Gija de Mopasāna daiļdarbu interpretācijas kino: sievietes tēls

Zinātniskā darba tips:

Bakalaura darbs

Autors:

Nav autora

Izdevējs:

Latvijas Kultūras akadēmija

Publicēšanas datums:

2016

Valoda:

latviešu

Anotācija (latviešu):

Gija de Mopasāna (Guy de Maupassant) stāsti un romāni aizrāvuši lasītājus visā pasaulē jau kopš to radīšanas 19. gadsimta beigās. Arī latviešu valodā autors ir plaši tulkots un viņa darbi iemīļoti. Vispazīstamākais no Mopasāna romāniem visā pasaulē ir „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885). Būdama Mopasāna talanta cienītāja, savu personīgo interešu vadīta jau savā iepriekšējā kursa darbā esmu pētījusi šī romāna interpretācijas kino un teātrī. Izvēršot šo tēmu plašāk, bakalaura darbā tiks pētītas arī citu Gija de Mopasāna daiļdarbu ekranizācijas, īpaši koncentrējoties uz sievietes tēlu tajās. Plašākiem pētījumiem izvēlētas Mopasāna romānu “Kāda dzīve” (Une Vie, 1883) un „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885) interpretācijas kino, kā arī tā paša autora noveļu „Tauklodīte” (Boule de Suif, 1880), “Kādas fermas kalpones dzīves stāsts” (Histoire d’une fille de ferme, 1881), “Izbraukums laukos” (Une partie de campagne, 1881), “Teljē nams” (La Maison Tellier, 1881), „Mademoiselle Fifi” (Mademoiselle Fifi, 1882), “Pozētāja” (Le Modèle, 1883) un “Maska” (Le Masque, 1889) ekranizācijas. Izvēle krīt uz tieši šiem Mopasāna darbiem, jo tajos pievērsta uzmanība sieviešu stāvoklim sabiedrībā, kā arī tie ekranizēti kino vēsturei nozīmīgās filmās. Pētījumam izvēlētās filmas ir Žana Renuāra (Jean Renoir) “Izbraukums laukos” (Une partie de campagne, 1936), Kristiāna Žaka (Christian-Jaque) “Tauklodīte” (Boule de Suif, 1945), Alberta Levina (Albert Lewin) “Mīluļa privātās lietas” (The Private Affairs of Bel-Ami, 1947), Maksa Ofulsa (Max Ophüls) “Bauda” (Le Plaisir, 1952), Aleksandra Astruka (Alexandre Astruc) “Kāda dzīve” (Une Vie, 1958) un Kloda Santelli (Claude Santelli) “Kādas fermas kalpones dzīves stāsts” (Histoire d’une fille de ferme, 1973). Darba tēma sasaucas ar autores studiju virzienu Latvijas Kultūras akadēmijā Starpkultūru sakaru Latvija-Francija programmā.

Anotācija (angļu):

The title of my thesis is „Interpretations of Guy de Maupassant’s Works in Cinema: Image of Women”. The main aim of this work is to explore how the image of women is created in cinematic interpretations of Maupassant’s famous works. The paper consists of three main chapters divided in nine subchapters. The first chapter focuses on the construction of women’s social status in Maupassant’s works regarding historical context – the rights of woman in the 19th century France. The second chapter explores psychological conditions of women in Maupassant’s works. The second chapter offers detailed analysis of six interpretations of nine different Maupassant’s works and explores how they portray women. Those interpretations are: (i) the movie “Une partie de Campagne” (1936) by French director Jean Renoir; (ii) the movie “Boule de Suif” (1945) by French director Christian-Jaque; (iii) the movie “Le Plaisir” (1952) by German director Max Ophüls; (iv) the movie “Histoire d’une fille de ferme” by French director Claude Santelli; (v) the movie “The Private Affairs of Bel-Ami” (1947) by American director Albert Lewin and (vi) the movie “Une Vie” by French director Alexandre Astruc. The movies “Une partie de campagne”, “Le Plaisir” and “Histoire d’une fille de ferme” are considered as very precise interpretations of Maupassant’s original works. Alexandre Astruc has tried to modernize the novel “One Life” and thus he has changed the character of Jeanne. The movies of Christian-Jaque and Albert Lewin have been influenced by the socio political context – the main heroine of the movie “Boule de Suif” symbolizes the French resistance at the time of the Second World War. The characters in the movie “The Private Affairs of Bel-Ami” are unrecognisable because of the Motion Picture Production Code.

Anotācija (franču):

Le titre de mon travail d’année est „Les Interprétations cinématiques d’oeuvres de Guy de Maupassant: l’image de femme”. Le but principal de la recherche est d’explorer, comment l’image de femme est construite dans les interprétations cinématiques d’oeuvres de Guy de Maupassant. Le travail d’année comporte trois chapitres et neuf sous-chapitres. Dans le premier chapitre, la recherche se concentre sur la construction des statuts sociaux dans les oeuvres de Maupassant concernant le contexte historique et les droits des femmes dans le 19e siècle en France. Le deuxième chapitre explore les états psychologiques des femmes dans les oeuvres de Maupassant. Le troisième chapitre examine en détails six interprétations des neuf différentes oeuvres de Maupassant et explore, comment elles représentent les femmes. Les interprétations choisies sont: (i) le film ”Une partie de campagne” (1936) du réalisateur français Jean Renoir; (ii) le film ”Boule de Suif” (1945) du réalisateur français Christian-Jaque; (iii) le film ”Le Plaisir” (1952) du réalisateur allemand Max Ophüls; (iv) le film ”Histoire d’une fille de ferme” (1973) du réalisateur français Claude Santelli; (v) le film ”The Private Affairs of Bel-Ami” (1947) du réalisateur américain Albert Lewin; (vi) le film ”Une Vie” (1958) du réalisateur français Alexandre Astruc. Les films “Une partie de campagne”, “Le Plaisir” et “Histoire d’une fille de ferme” sont considérés comme les interprétations très précises d’oeuvres originales de Maupassant. Alexandre Astruc a essayé de moderniser le roman “Une Vie” et ainsi il a changé le personnage de Jeanne. Les films de Christian-Jaque et Albert Lewin sont influencés par le contexte sociopolitique – l’héroïne principale du film “Boule de Suif” symbolise la résistance française pendant la Seconde Guerre mondiale. Les personnages du film “The Private Affairs of Bel-Ami” sont méconnaissables à cause du Code Hays.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Autors: Straupmane, Elza

Pieder kolekcijai:

Academia (Kolekcija)

Temats:

Humanitārās zinātnes

Tīmekļa saite:

https://academia.lndb.lv/309

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Kultūras akadēmija

Izveidošanas datums:

14.09.2021

Labošanas datums:

23.10.2025

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Teksts

Resursa tips:

Zinātnisks darbs/Teksts

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/947786
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes