Segliņu ģimene Funk-Kasernes nometnē Minhenē (amerikāņu zonā), gaidot uz izceļošanas iespējām. No kreisās: Viktors Segliņš, Anna Segliņa un Biruta Segliņa.
Par šo gadījumu Biruta Zommere (dz. Segliņa) atceras: "Viktors Segliņš nekad bēgļu nometnēs nedzīvoja. Viņš, būdams māju saimnieks Latvijā, vienmēr atrada kādā dārzkopībā darbu un apmešanos. Ģimenei viņš pievienojās tikai izceļošanas nometnē. Mūsu lielā 5 bērnu ģimene, arī Latviju atstājot, nebija kopā. Kad augusta sākumā 1944. gadā mājās Zemgalē draudēja ienākt krievi un māju nodedzināja, uzsākām bēgļu gaitas. Piektajā augustā tēvs izkārtoja sievai un abām meitām (Annai, Ilgai un Birutai) iespēju tikt uz kuģa Rīgas jūras līcī, lai dotos uz Vāciju pārlaist kara laiku. Tēvs un trīs brāļi palika Latvijā. Tikai vēlāk Vācijā ģimenes [locekļi] lēnām viens otru sameklēja, pateicoties katoļu mūkiem Bavārijā. Vienīgi vecākais brālis palika Latvijā."