Cilvēku grupa – Eduards Bištēviņš ar saviem pēcnācējiem – sēž uz ēkas kāpņu pakāpieniem Lauingenes nometnē (amerikāņu zonā). Pirmajā rindā, no kreisās: Austars Šnore, Valdis Sveķis un Anna Sveķe, Eduards Bištēviņš, Hermanis Bištēviņš un Daumants Šnore. Otrajā rindā, no kreisās: Margarita Šnore, Maruta Neimane, Dagnija Neimane un Lidija Neimane.
Par šo gadījumu Dagnija Neimane atceras: "Margarita, Lidija, Anna un Hermanis bija Eduarda Bištēviņa bērni. Lauingenas nometnē mēs dzīvojām Messerschmitta lidmašīnas fabrikā, kuŗa bija sadalīta istabās dīpīšiem. Mūsu ģimenei bija viena atsevišķa istaba. Mielasti bija fabrikas kopgaldā, un tur varēja arī dabūt cukuru un sviestu. Daži dīpīši varēja paši vārīt, jo viņiem bija komunālās virtuves. Lauingenā dzīve bija ļoti laba. Mums deva tik daudz ēst, ka nevarējām paši apēst. Turējām cūkās un devām pārpalikumu cūkām. Tā nu mums bija cūkas gaļa, un daži dīpīši pat gatavoja desas."