Nosaukums (latviešu):

Trīs jaunieši uz tilta

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Trīs jaunieši uz tilta

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Brīvais laiks

Temats:

Ceļošana

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Trīs jauni cilvēki uz akmens tilta Vircburgā (amerikāņu zonā). Fonā tilta statujas un sabombardētas pilsētas skats. No kreisās: Dzidra Ziedonis (dz. Lietuvietis), Valentīns Ziedonis un pianiste Tamāra Ziedone-Bīskapa. Par šo gadījumu Dzidra Ziedonis (dz. Lietuvietis) atceras: "Jaunie cilvēki izbauda Vācijas pilsētas."

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Gulbenē – tēvs Arturs, māte Emma Lietuvietis, es, Dzidra, un brālis Ivars. Tēvs dienēja septītā Siguldas kājnieku pulkā, māte bija skolotāja Gulbenes pamatskolā. Es mācījos Cesvaines ģimnāzijā, brālis, septiņus gadus jaunāks, Gulbenes pamatskolā. Vācu armijai atkāpjoties, tēvu un brālēnu piespiedu kārtā iesauca vācu armijā. Frontei tuvojoties, mūsu ģimene kopā ar brālēna ģimeni ar diviem pajūgiem, gotiņu, kā arī vecmāmiņa sēdēja droškā, ilksis piesietas pie onkuļa pajūga, atstājām mūsu mājas 4. augustā, 1944. gadā. Braucām, tikām līdz Kurzemei pie radiem, domājām tur nogaidīt kādas nedēļas. Bet vienu rītu radio ziņoja, ka sauszemes ceļš uz Vāciju ir nogriezts, tālāk netikām. Bija jau vēls rudens, vācu armija arī atkāpās, manai mātei bija apstiprinājums, ka tēvs ir vācu armijā Vācijā, un tā mēs tikām uz kuģa, kas veda vācu karavīrus un bēgļus līdz Gotenhafenai. Tur visus bēgļus novietoja vienā skolā, un sākās “atutošana,” kas atkārtojās nākošās sešās nometnēs, līdz beidzot mūs aizveda ar vilcienu uz mazu pilsētiņu Muenchbergu, Bavārijā. Tur mūs izvietoja darbos dziju fabrikā, citus uz laukiem. Lielāko tiesu šo laiku pavadījām patvertnēs, jo uzlidojumi nāca pāri ļoti bieži. Kara beigas sagaidījām Muenchbergā, bijām laimīgi, ka atradāmies amerikāņu zonā, lai gan tikai 16 km no krievu zonas. Amerikāņu Sarkanais Krusts sāka vest visus bēgļus uz dažādām nometnēm. Mēs nonācām Vircburgā, vispirms Ziemeļu nometnē, kur bija dažādu tautību bēgļi. Tad mūs, latviešus, pārveda uz Centrālo nometni. Par tēva un brālēna likteņiem nezinājām vairākus mēnešus, beidzot caur Sarkano Krustu uzzinājām, ka viņi bija gūstā Beļģijā. Pēc vairākiem mēnešiem viņi tika atbrīvoti un pievienojās ģimenēm. Es pabeidzu vidusskolu, tad 1946. gada apprecējos ar Valentīnu Ziedoni. Viņš bija invalīds, zaudējis labo roku pie Berlīnes, no tanka šrapneļa sprādziena. Vircburgā mums piedzima meita Violeta un dēls Alvis. Pēdējo gadu Vācijā mūsu ģimeni pārcēla uz Traunšteinas DP nometni, tuvu Zalzburgas robežai. Tur arī sākām izceļošanas procesu ar kuģi “General Blatchford.” Tā 1950. gada 5. septembrī iebraucām Ņujorkas ostā, kuģis noenkurojās tieši pie Brīvības Statujas. Tā nu beidzot bijām sasnieguši citu zemi, nezinot, ko nākotne nesīs. No rīta mūs sagaidīja Sarkanais Krusts, iedeva dokumentus, kafiju un maizītes, ari $16.00 ceļa naudu vilcienam uz Sunburry Pensilvānijā. Braucām ar diviem vilcieniem, gala punktā mūsu ģimenei pretīm bija mūsu radi, ar kuriem uzsākām savas bēgļu gaitas no Gulbenes. Mūs aizveda uz Mt. Pleasant Mills, mazu miestiņu, kur farmā dzīvoja mūsu galvotājs. Bet pa šo laiku, kamēr mēs tikām farmā, saimnieks bija bankrotējis, bet apžēlojies par mums un galvojumu atstājis spēkā. Nu bija jāmeklē cits darbs, mans vīrs domāja, ka jātiek uz lielāku pilsētu. Mans vīrs, stāvot uz lielceļa un “balsojot,” ka vēlas tikt uz pilsētiņu Lankasteru, tur arī tika, tur dzīvoja pazīstams latvietis Arvēds Lauris, kas mums ar mācītāja palīdzību izgādāja vīram darbu un mums mazu dzīvoklīti. 1951. gada janvārī mums piedzima trešais bērns – meita Ingrida. Tā, pamazām strādājot, tikām pie pirmās mājas un mašīnas. Bērni visi ir ar universitātes izglītību. Vīrs mira 1997. gadā. Pati esmu pensijā, priecājos par saviem astoņiem mazbērniem un septiņiem mazmazbērniem, lai gan uz 2010. gada jaungadu nāks pasaulē vel viens mazmazbērns. Tas nu ir manas dzīves apraksts. Mana vienīgā paliekošā bagātība ir un būs mani bērni un mazmazbērni, par ko esmu pateicīga Dievam. Dzidra Ziedonis"

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.531

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Dzidra Ziedonis (dz. Lietuvietis)

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Vircburga (Würzburg)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/959103
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes