Ir vietas, par kurām mēs neko negribas zināt; mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.

Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā jau atkal pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules horeogrāfiju pārvērš intuitīvi smalkā bezvārdu metaforā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja (Kar Wai Wong) filmu mūzikas autors.

2005. gadā filma Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.

There are places about which we do not want to know, places that we pretend do not even exist. For example, the garbage dump. However, countless beings live in this seemingly unattractive desert of refuse – insects, reptiles, birds and mammals. For them the dump is an elite location that provides food and warmth the whole year round.

In this film, Māris Maskalāns, the best wildlife cameraman in Latvia, demonstrates the extraordinary focus and patience required to sit for hours by a bird's nest or a rat hole in order to capture outstanding footage. Laila Pakalniņa, in turn, transforms the choreography of these animals' worlds into intuitive, fine-spun metaphors. The film score is by Japanese composer Shigeru Umebayashi, who has also composed a number of films by Kar Wai Wong. In 2005 Dreamland was nominated for the European Film Academy award for the year's best documentary film.