Bebrenes pils celtniecību 19. gadsimta beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters–Zībergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896. gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters–Zībergs. Pils ēku projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Pils celta franču neorenesances stilā, uzbūvēta taisnstūra veidā. Pilij bija divi stāvi un mansarda telpas, bet no ziemeļu puses pagrabstāvs. Līdz mūsu dienām ēka pārbūvēta: 20. gadsimta 60. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts pils trešais stāvs. Ēka sākotnējā veidā redzama vairākās senās fotogrāfijās. Galvenās fasādes centru rotāja poligonāls trīs ailu asu izvirzījums, kuram piekļaujas terase ar kāpnēm uz abām pusēm. Virs ieejas durvīm otrā stāva līmenī atrodas neliels balkons. Otras garenfasādes centrā izbūvēts trīs ailu mezonīns. Arī pie tā ir plaša terase, kas šajā pusē, tāpat kā pati ēka, zemes līmeņa krituma dēļ ir pacelta uz augsta, no šķeltiem laukakmeņiem mūrēta cokolstāva. Pie abām ieejām gala fasādēs arī izveidotas kāpnes. Visu četru ieeju arhitektoniskais risinājums ir atšķirīgs
Abstract (latvian):
Pēdējie muižas īpašnieki grāfi Plāteri-Zībergi. Šobrīd ēku apsaimnieko Bebrenes vidusskola, ēkas īpašnieks Bebrenes pagasta padome