Rekes dzimtas vēsture un arhīva materiāli par Kurzemes baznīcu būvvēsturi liecina, ka 1548. gadā Jaunpilī bijusi baznīca un kapela pilī. Par tagadējās baznīcas celtniecības laiku uzskata laika posmu no 1592. gada līdz 1638. gadam. Mūra ēku cēlis toreizējais Jaunpils dzimtkungs, Tīsa fon der Rekes un Sofijas fon der Rekes, dzimušas fon Firksas dēls, Matiass fon der Reke (1565 - 1638). 1750. gadā baznīca ieguva slaido 75 metrus augsto torni. 1849. gada baznīcas ziņojumā baznīcas virsvaldei teikts, ka "baznīca ir celta no granīta laukakmeņiem un smailām krusta velvēm iekšpusē. Celtnei ir sarkans dakstiņu jumta segums ar augstu torni, kas segts ar skārdu". 1849., 1863., 1859. gadā notika lielāki remonta un pārbūves darbi. 1859. gadā izbūvēja divas sānu luktas, palielinot sēdvietu skaitu līdz 800 vietām. Pirms 1883. gada pārbūvēja baznīcas ziemeļaustrumu galu, sakristeju, kas sākotnēji atradusies altārtelpas ziemeļu pusē, piebūvēja tās austrumu galā. 1930. gadā kapitāli remontēja baznīcas torni. Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos baznīca stipri cieta, lieli bojājumi bija jumta konstrukcijai un segumam, kā arī torņa smailei. Tika sagrauta sakristeja. 1960. gados Jaunpils draudze beidza pastāvēt. 1978. gadā baznīcas ēku draudzei atsavināja un nodeva Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas rīcībā. 1990. gadā draudze atguva baznīcu. 1985. gadā uzsāktie restaurācijas darbi turpinās līdz pat šodienai