Krustpils cukurfabrika | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums (latviešu):: Krustpils cukurfabrika
Oriģināla radīšanas datums:: [193-]
Anotācija (latviešu):: Iežogota Krustpils cukurfabrikas teritorija, kantora ēka atrodas labajā pusē. Krustpils cukurfabrika, vēlāk, apvienojot pilsētas, to sauca par Jēkabpils cukurfabriku, bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā. Tā atradās Krustpils pilsētā), ceļa Rīga — Daugavpils malā. 1930. gadu sākumā Rīgā starp politiskajām partijām notiek cīņa par cukurfabrikas būves vietas izvēli. Krustpils variantu atbalsta Zemnieku savienība un Jaunsaimnieku frakcija, ko vada deputāts Krustpils miertiesnesis Lūkins. Krustpiliešiem ar iespējamo cukurfabrikas būvi saistās lielas cerības. Jau pirms valdības lēmuma pieņemšanas , pierādot savu dedzīgo atbalstu, apkārtnes zemnieki ar zirgu pajūgiem sāk vest granti uz iespējamo fabrikas celtniecības vietu un krustpiliešu neatlaidība uzvar. 1932. gada 11. februārī valdības koalīcijas vairākums dod atļauju fabrikas celtniecībai. Fabrika tiek uzcelta rekordīsā laikā, 6 mēnešos, to kvalitatīvi veic firma "Neiburgs un Ko". Cukurfabrikas svinīga atklāšana norisinās 1932. gada 22. oktobra rītā. Uz atklāšanu ierodas Ministru prezidents Marģers Skujenieks un valdības locekļi. Krustpils cukurfabrika kļūst par lielako pilsētas uzņēmumu. Cukura ražošana attīstās. Pirmajā sezonā diennaktī tiek pārstrādāts 600 tonnas biešu, no kā iegūst 1500 maisu cukura. Fabrika atbalsta zemniekus, atpakaļ atgriežot biešu graizījumus un bezmaksas dodot filtrkaļķus, bet pāri palikušos tūkstošus tonnu eksportē uz Vāciju, gūstot peļņu. Otrā Pasaules kara laikā, vāciešiem atkāpjoties, fabrikai tiek nodarīti lieli postījumi. Teik uzspridzināti divi katli un tvaika turbīnas, visas elektroiekārtas demontētas un aizvestas līdzi. 1944. gada 1. septembrī uzsākas remontdarbi un fabrikas atjaunošanas darbi, kas notiek atvaļināta kapteiņa Jāņa Alfrēda Bērziņa vadībā. Fabrika atsāk savu darbu jau pēc 5 mēnešiem, gan bez tvaika turbīnām, izmantojot Aiviekstes hidroelektrostacijas saražoto elektroenerģiju. Padomju gados fabrikas darbība attīstās un ražošanas apjomi pieaug. Ilgus gadus fabrikas direktors bija Pēteris Lazdiņš. 1999. gadā Jēkabpils cukurfabrika tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Pašlaik fabrikas teritorijā darbojas vairākas nelielas firmas. Fabrikas rūpnieciskās celtnes ir nojauktas.
Oriģināla turētājs:: Jānis Zeps
Pieder kolekcijai:: Industriālais mantojums (Kolekcija)
Daļa no:: Jēkabpils cukurfabrika - Nav autora (Notikums)
Atslēgvārds (latviešu):: Ēka
Izveidošanas datums:: 14.03.2022
Labošanas datums:: 30.08.2022
APLIS autortiesību statuss:: Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:: Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:: Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Fotogrāfija
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/1037756
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet