Nosaukums (latviešu):

Jaunieši pēc meža skrējiena

Oriģināla radīšanas datums:

1947-05-01

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Jaunieši pēc meža skrējiena

Oriģināla radīšanas datums:

1947-05-01

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Sports

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Jaunieši pēc meža skrējiena Špakenbergas nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Priekšā, no kreisās: ? Kūrsa, I. Niedra, ? Štāls, Jānis Stendzinieks, Andris Adamovičs. M. Novicka, R. Niedra. Aizmugurē: Jānis Adamovičs. Par šo gadījumu Andris Adamovičs atceras: "Bildes vidū ir šķēpmetējs Jānis Stendzinieks, tā laika Latvijas rekordists."

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mans trimdas sākumceļš. Tūkstoš deviņi simti četrdesmit ceturtā gada vasaru pavadīju kopā ar savu brāli Jāni Stendes pagasta Jāņa Adamoviča vārdā nosauktajā 4. klasīgajā pamatskolā. Šinī skolā mana tēva māsa strādāja kā skolas pārzine. Vasaras sākums, kā atceros, pagāja mierīgi. Pēc Jāņiem viss mainījās. Uz ceļiem parādījās bēgļu vezumi. Bija daudz krievu bēgļu, kā arī latvieši no Vidzemes un Latgales. Visi bēga no krieviem, kuri neatlaidīgi tuvojās Rīgai. Par vasaru vecāki dzīvoja Rīgā. Vasaras otrā pusē vecāki bija plānojuši ierasties Stendē, bet tam gandrīz tika "pārvilkta strīpa”. Krievi kaut kad septembra sākumā izlauzās no Jelgavas cauri uz Tukumu un Rīgas jūras līci. Ceļš no Rīgas bija nogriezts. Bet šis parrāvums ilga tikai pāris dienas, jo tika likvidēts dažas dienas vēlāk. Ceļš bija brīvs, un vecāki ieradās Stendē. Izbraucām no Stendes agrā, aukstā, miglainā oktobra rītā. (Ja nemaldos, bija oktobra otrā puse). Braucām uz Liepāju. Liepājā mēs iebraucām tās pašas dienas vēlā vakarā. Pāris dienas pavadījām Tautas Palīdzības namā. Pēc pāris dienām devāmies tālāk. Vēlā pēcpusdienā mūs veda uz ostu, lai kāptu uz kuģa un dotos trimdā uz Vāciju. Kuģi sauca, ja atceros pareizi, "Volta”. No Liepājas izbaucām dziļā tumsā. Visi stāvēja uz klāja un dziedāja "Dievs, Svētī Latviju”. Otrās dienas vēlā pēcpusdienā iebraucām Dancigā un tālāk ar vilcienu uz Gotenhafenu, lai atutotos. Tur pavadījām pāris dienas un tad tālāk ar vilcienu uz Arnsvaldi. Mūs novietoja vienā skolā. Šeit atradās arī bēgļi no Igaunijas, Lietuvas un Čehoslovākijas. Šinī mazajā, jaukajā pilsētiņā pavadījām pāris mēnešus. Sagaidījām šeit 18. novembri, Ziemassvētkus, kā arī Jauno gadu. Krievu armijai tuvojoties, mūs atkal sasēdināja vilcienā un gar Baltijas jūras krastu veda uz rietumiem. Mēs braucām cauri Neustadi(?), Latenburgu (?), Stolpi (?), Koeslinu uz Štettinu. Štettinā dienu pavadījām vilcienā. Schaalsee pilsēta bija izbumbota. Ceļš tālāk veda uz Mecklenburgas pilsētu Schwerinu. No Schwerinas tālāk mūsu ceļš veda uz mazu pilsētiņu – Gadebusch. No Gadebuschas ar buļļu pajūgu braucām uz 7 km attālo muižu "Gut Dutzow”, kura atradās liela ezera "Schaalsee” krastā. Šeit mēs sagaidījām kara beigas. Maija vidū, krieviem okupējot Meklenburgu un tuvojoties Gadebuschai, atstājām "Gut Dutzow”, pārgājām Schleswig Holstein robežu un devāmies uz rietumiem. Gājām cauri Ratzeburgai, Moehlnai (Mölln), Schwarzenbeckai un tālāk uz Bergedorf, jo tur, kā baumoja, kaut kur tuvumā atradās maza pilsētiņa, kurā bija izveidota bēgļu nometne. Mūsu grupu vadīja makslinieks Ernesta Ābele. Šī mazā pilsētiņa bija Bernsene. Bernsenes nometni slēdza apmēram pusotra gadu vēlāk. Mūs visus pārvietoja vai nu uz "Saules” nometni vai arī uz Špakenbergu. Špakenbergā beidzu pamatskolu un sāku apmeklēt "Saules” ģimnāziju Gestahtā. Gadu vēlāk slēdza Saules ģimnāziju un visus skolēnus nosūtīja uz Neuštati. Izceļošanai esot pilnā sparā, arī mēs 1950. gada janvārī pārcēlāmies uz transīta nometni Ventorfā. Pēc kādas nedēļas devamies tālāk uz Brēmerhāfenu un beidzot ar kuģi "General Muir” pāri okeānam uz Ņujorku. No Ņujorkas tālāk ar vilcienu uz Portlandi Oregonā. Dr. Andris Adamovičs"

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LP2016.1726

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Andris Adamovičs

Vieta:

Angļu zona

Vieta:

Gēsthahta (Geesthacht)

Vieta:

Špakenberga (Gēsthahta) (Gēsthahte; Geesthaht, Spakenberg bei Geesthacht)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1043778
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes