Nosaukums (latviešu):

Liepavota 3. gaidu vienība atvadās no vadītājas

Oriģināla radīšanas datums:

1948-11-06

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Liepavota 3. gaidu vienība atvadās no vadītājas

Oriģināla radīšanas datums:

1948-11-06

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Iedzīvotāju migrācija

Temats:

Celtnes

Temats:

Sabiedriskās ēkas

Temats:

Jauniešu biedrības un klubi

Temats:

Gaidas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Liepavota 3. gaidu vienība Mēsenes nometnē Lībekā (angļu zonā) atvadās no savas vienības priekšnieces vadītājas Olgas Medenieces. Visas sievietes un meitenes formastērpos vairākās rindās iekštelpās. Priekšējā rinda sēž uz koka sola; telpā aiz gaidām ir redzamas citi koka soli. Pirmajā rindā, no kreisās: Māra Dickale, Vija Blūmfelde, Marija Jesčenko, Edīte Balode un nezināms. Otrajā rindā, no kreisās: Aina Prauliņa, Vija Bangerska, Olga Medeniece (vadītāja, ar ziediem rokās), Biruta Bērziņa (vadītāja), Ausma Tolēna, Beatrise Eglāja un Ruta Sidraba. Trešajā rindā, no kreisās: Ina Ezīte, Ingrīda Larsone, Biruta Mikus, nezināms, nezināms, Ina Jansone un Līga Drulle. Ceturtajā rindā, no kreisās: Milda Ķepīte, Gita ?, Baiba Puriņa, nezināms, nezināms, Vita Grundmane un Lija Čūle. Pēdējā rindā, no kreisās: Maija Ķepīte, Biruta Saliņa, Dzidra Ezīte, Guna Aistere, Ilga Vecvagare, Livija Raudzēna, Maija Čūle un nezināms.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi, atbraukuši pirms mums, bija Oscherslebenā, devāmies turp. Pie radiem palikt nebija iespējams. Vācu pārvalde mums sagādāja istabu kādā vācu ģimenes mājā. Tur nodzīvojām divas nedēļas. Ik dienas izjutām mājas iedzīvotāju nelabvēlīgo izturēšanos. Mamma aizgāja atkal pie vācu pārvaldes, un tā viņai ieteica braukt uz Schwerinu, kur dabūjām istabu ar virtuvīti 15 km attālumā no Schwerinas bruņinieku muižās Muhlenbeckā. Muhlenbeckā nodzīvojām līdz kara beigām. Ar Rīgas grāmatu izdevēja Rozes kunga dēla palīdzību (atbrauca mums pakaļ ar smago mašīnu) nokļuvām Libeckā. Kazarmās, kur mūs aizveda, bija jau tik daudz bēgļu, ka ar grūtībām mūs ievietoja istabā, kuŗā dzīvoja trīs vīri no Bulgārijas – tie bija ar mieru mūs pieņemt. Dzīves apstākļi bija neiedomājami – visas labierīcības nelietojamas, u.t.t. Bijām kazarmās nodzīvojuši nedēļas divas, mamma uzzināja, ka apmēram 12 km no Libeckas atvērta DP nometne latviešiem Herenvikā. Pārvietojāmies uz turieni. Herenvikas nometnē kaŗa laikā bija nometināti gūstekņi. Pēc kaŗa 11 koka barakās piepildījās ar 627 bēgļiem – latviešiem. Nometnes vidū bija dīķis. Bēgļu sastāvs bija vispusīgs – skolotāji, mūziķi, aktieri un citi lietpratēji. Sākās liela rosība. Skolotāji atsāka bērnu skološanu, nodibināja kori, teātra kopu, gaidu un skautu vienības, sporta nodarbības un praktiskas darbnīcas – šūšanas, metālu un koku apstrādāšanai. Pusdienas tika gatavotas kopvirtuvē, bet sausas devas sadalītas ģimenēm. Ikviens centās atsākt kaut ko no tā, kas tika zaudēts, bēgļu gaitas uzsākot. Herenvikā nodzīvojām līdz 1946. gada jūnijam. Tā kā tai laikā mamma strādāja pie UNRRAs ("United Nations Relief and Rehabilitation Administration"), viņai bija iespēja dabūt divas istabas trīs istabu dzīvoklī Marli Strasse, Libeckā, iepretim Mēzenes nometnei. Kad divus gadus vēlāk Marli Strasse dzīvokļus atdeva atpakaļ vāciešiem, mēs pārvācāmies uz Waldersee nometni. Nodzīvojām Waldersee no 1948. gada jūnija līdz 1949. gada maijam. Tad devāmies uz pārvietošanas nometni Ventorfu un mēnesi vēlāk, Jāņu dienā, izlidojām no Hamburgas lidlauka uz Ameriku. Nākošā dienā, 1949. gada 25. jūnijā, nolaidāmies Newarkas lidlaukā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.1653

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Livija Kent (dz. Raudzēna)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1044305
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes