LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Maija Noriņa pie mācību grāmatas
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Maija Noriņa pie mācību grāmatas
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Izglītība
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Maija Noriņa (pr. Ikstruma) pie mācību grāmatas Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jauniete sēž pie galda, uz tā ir grāmata un vāzē koka zari. Fonā ir istabas iekārtojums ar gultu.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3. novembrī Tacoma, WA); dēls Arvīds Gunārs, 14 gadi vecs; meita Maija, 12 gadi veca; un dēls Vilnis, 9 gadi vecs. Tēvs Fridrichs A. Noriņš palika Liepājā palīdzēt ar bēgļu evakuāciju. Nespēdami atstāt Latviju no Rīgas ostas, bēgļu tūkstoši saplūda Liepājā, un tur palīdzība bija nepieciešama evakuācijai. Pēc izkāpšanas Gotenhāfenas ostā Noriņi nonāca Neustrelitza pilsētā 80 kilometri uz ziemeļiem no Berlīnas, bet drīz bija jābēg tālāk uz rietumiem. Izdevās nokļūt, Ziemeļvācijā, nelielā zvejnieku pilsētiņā pie Ziemeļjūras – Husumā, Šlesvig-Holšteinā. Paša pirmā nometne Noriņu ģimenei bija Vīnertas nometne Husumā [Ziemeļvācijā, Šlesvig-Holšteinā, angļu zonā]. Vinnerta ir apmēram 15 km no Huzuma. Tā bija jauka, neliela nometne, kur ģimene pavadīja vienu gadu. Vīnertas nometnē valdīja draudzība un izpalīdzība. Tur salasījās ap 100 bēgļu un apmetās vienkāršās koka barakās. Bēgļi jutās kā viena liela saime. Par nometnes priekšnieku ievēlēja Balodi, ģen. Baloža brāļa dēlu, kurš nometnē ieradās ar kundzi, dēliņu un māti. Viņš vadīja nometni ar lielu noteiktību un meistarību. Nometnē tika nodibināta tautskola vai pamatskola, koris, dažādas nodarbības, gaidu un skautu grupas, pārtikas izsniegšanas vieta, virtuves darbinieku grupa, u.t.t. Tautieši izjuta cits cita tuvumu un atbalstu. Daudzi no viņiem bija pazaudējuši ģimenes locekļus. Nometnes kori sastādīja R. Alberings ar visiem mūzikas mīļotājiem – 32 personām dažādos vecumos. Vinnertas nometnes kora mēģinājumi notika skolas telpās. Neviens netika noraidīts, un skolnieces ar prieku piedalījās. Valodas skolotāja Irma Noriņa noorganizēja Vīnertas nometnes Kārļa Skalbes pamatskolu 1946. gada 23. aprīlī ar 20 skolniekiem un 3 skolotājiem. Skola sekmīgi pastāvēja vienu mācības gadu, līdz 1947. gada septembrim, kad nometni likvidēja un iedzīvotājus pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas kopā ar citām mazām nometnēm. Skolai nebija mācības līdzekļu, tā skolotāji darīja apbrīnojamu darbu, un skolēniem neiztrūka viens mācības gads. Gaidu kustība uzplauka Vīnertas nometnē vadītājas Reginas Pavasars vadībā. Vīnertas gaidu nometnes nodarbības bija brīvā dabā 35. Gaujas vienībā. Kamēr Maija un Vilnis mācējās Vīnertas nometnes skolā, Gunārs kā vidusskolnieks devās uz Hokensbīli 3 kilometri no Husuma uz ziemeļrietumiem. Tur mācīja ievērojami latviešu skolotāji – pasniedzēji ar dr. Edv. Ritmani kā direktoru. Kādu vasaru Gunārs apmeklēja traktoru kursus un iemācījās vadīt mašīnas. 1947. gadā Vīnertas nometnes latviešus pārcēla uz Flensburgu, Antverpas nometni. Maija un Gunārs gāja vienu gadu Kārļa Skalbes vidusskolā. 1948. gadā vidusskolu pārcēla uz Pinebergu pie Hamburgas un tad uz Neištati, kur Gunārs beidza vidusskolu un tika iesvētīts. Maija tur beidza 3. klasi. 1950. gadā visa ģimene satikās Neištatē uz īsu laiku, un tad sākās izceļošana. Noriņu ģimene saņēma galvojumu no pasaules Luterāņu Federācijas un pēc garākām pārbaudēm un intervijām dabūja atļauju doties uz Takomu ASV Vašingtonas štatā. Noriņu ģimene atstāja Eiropu jūlijā un iebrauca Ņujorkā 1950. gada 3. augustā. Pēc gara mūža Irma Noriņa aizgāja mūžībā 1991. gadā un ir guldīta latviešu kapu nodaļā jaunajā kapsētā. Bet jaunie iebraucēji, tagad ap 80 gadu vecumu, vēl sparīgi darbojas tālāk – Vilnis Takomā, Maija Mercera salā, un Gunars – "Bellevue", Vašingtonas štatā."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.1755
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Maija Ikstruma (dz. Noriņa)
Izveidošanas datums:
14.06.2022
Labošanas datums:
02.11.2022
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/1044426
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. file_Access file_Access 142.47 KB 76087a3298796923cbeee2f77ef20e55 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet