LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Pamatskolas absolventi ar skolotājiem
Oriģināla radīšanas datums:
1949-06-01
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Pamatskolas absolventi ar skolotājiem
Oriģināla radīšanas datums:
1949-06-01
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Izglītība
Temats:
Mācību iestādes
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Pamatskolas absolventi ar skolotājiem "Camp Mack" nometnē Baireitā (amerikāņu zonā) absolventi sēž pie galda. Četri skolotāji sēž priekšā aiz galda, uz kura ir divas ziedu kompozīcijas ar mazu Latvijas karogu un ģerboni pa vidu. Aizmugurē stāv trīs skolēni. Priekšā, no kreisās: ? Ratnieks, ? Ozoliņa, ? Rungulis. Aizmugurē, no kreisās: Olģerts Kubuliņš, Vija Velītis, Laimonis Krūmiņš.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara beigas, 1945. gada 8. maiju, sagaidījām mazā vācu pilsētiņā Hartenstein pie Zwickau, kur visa ģimene strādāja kara rūpniecībā. Mēs ar brāli bijām 12 gadus veci, un tad jau bija jāiet darbā. Amerikāņu kara vienības tur ienāca tikai pāris dienu pirms kara beigām. Kad tanki ar karavīriem gāja cauri pilsētiņai, tad mēs ieraudzījām pirmo reizi dzīvē nēģerus. Vecākie puikas gribēja iestāstīt, ka bijuši ar gredzeniem degunos. Vēlāk dzīvē redzējām, ka tie bija tikai stāsti no džungļu grāmatām. Kad dabujām zināt, ka sabiedrotie ir nosprauduši zonas un krievi ieņems apgabalus, kur dzīvojām, bija jābēg. Nekāda transporta nebija, tēvs vienu nakti “aizņēmās” no vāciešiem mazos ratiņus. Sakrāmējām savas mantiņas un kājām devāmies ceļā, lai aizbēgtu no krieviem. Pēc labas nedēļas, dūšīgi soļojot, sasniedzam Baireitu. Cik tagad atceros, mūsu ceļi veda cauri Zwickau, Bamberg, uz Bayreuth. Baireitā vispirms apmetāmies vienā lielā bēgļu nometnē, kur pārsvarā bija poļi. Pēc kāda mēneša nodibināja baltiešu nometni bijušajā trako namā Vendelhofenē. Ģimenēm ar maziem bērniem bija katram sava istaba. Ģimenēm ar lieliem bērniem un pieaugušajiem bija jādzīvo vairākām vienā istabā. Mēs dzīvojām 2 ģimenes vienā istabā, kas bija pārdalīta ar segām. Ēdām kopvirtuvē, lielāko daļu deva zupas un putras. Vēlāk, kad pārgāja uz sausajām devām, tad jau ēdienreizes katra ģimene gatavoja atsevišķi. Katrā “dzīvoklī” iemūrēja mazu ar malku kurināmu plītiņu, kas kalpoja arī siltumam. Sākās nometnes dzīve. Par nometnes komandantu bija Bruno (?) Albats. Visiem nometnes iemītniekiem bija savi pienākumi. Mans tēvs strādāja nometnes policijā. Māte strādāja nometnes virtuvē. Šodien nevaru pateikt, cik nometnē bija latviešu. Pēc atmiņas liekas, ka bija daudz, pēc latviešu skaita nāca lietuvieši un maza saujiņa igauņu. Tika dibinatas sporta vienības: voleja, basketbola, galda tenisa. Sestdienas vakaros bija ballītes, bet mūs, skolniekus, tur nelaida iekšā. Jauniešiem bija arī telpas, kur vakaros un nedēļas nogalēs varējām pavadīt laiku, runājot ar meitenēm un spēlējot galda tenisu. Mūsu tēvs tad smēķēja, un pirmo gadu ar cigaretēm bija ļoti bēdīgi, tāpēc pēc skolas mēs ar brāli gājām amerikāņu karavīru nometnes rajonā lasīt cigarešu galus (končikus). Kad nodibinājās pamatskola, par skolas pārzini bija Rungulis, latviešu valodu pasniedza Ozoliņa kundze, matemātiku Karps, ticības mācību Ratnieks. Pārējos skolotājus neatceros. Skola nemaz neatšķīrās no Latvijas skolas, jo bija tie paši Latvijas skolmeistari ar stingru disciplīnu un stingriem dzīves principiem. Bayreuth bija Richarda Vāgnera dzimšanas vieta, tur atradās Richarda Vāgnera Operas nams. Latviešiem tur notika daudz koncerti un izrādes, kad viesojās latviešu mākslinieki, kuri bija pēc kara palikuši Vācijā. Laikam 1947.gadā Baireitā arī notika dziesmu svētki. Mums, bērniem, jeb var arī teikt jauniešiem, dzīve bija interesanta. Mēs īsti nesapratām, ko mūsu vecāki ir zaudējuši un cietuši. Kaut gan kara laikā un tūlīt pēc kara mēs visi daudz cietām. Nevienu vien vakaru aizgājām gulēt ar asarām un sāpēm. Kad nebija skolas, braucām izbraukumos, ekskursijās, ar skautiem gājām nometņot un pārgājienos un arī darījām visādas “blēņas.” 1948. gadā sākās izceļošana, un 1949. gada beigās Camp Mack nometni slēdza, un visus bēgļus pārvietoja uz citām nometnēm. Mūsu ģimenei bija lemts pārcelties uz Memmingenu un pēc tam uz Ameriku. Rietumu pasaulē esmu saticis šādus Baireitiesus: Treigutu ģimeni, Laimoni Krūmiņu, Anniņu Šmits, Vilmāru Strautiņu, skolas pārzini Runguli Juri?, Gvīdo Zvīgzni, Vimbu Austrālijā, Intu Granbergu, Juri un Ilzi Puliņus. Ir pagājuši 55 gadi, kopš atstājām Baireitu, daudz kas ir aizmirsts, bet apmēram šādas ir manas atmiņas. Olgerts Kubuliņš."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.2083
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Olģerts Kubuliņš
Izveidošanas datums:
14.06.2022
Labošanas datums:
02.11.2022
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/1044918
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. file_Access file_Access 79.55 KB 3b511ded43f385af48f1837fd7827acf Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet