Nosaukums (latviešu):

Uzvedums “Zemgaliešu aiziešana”

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Uzvedums “Zemgaliešu aiziešana”

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Kultūra

Temats:

Amatierteātris

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Aktieri tērpos sēž uz skatuves teātra uzvedumā "Zemgaliešu aiziešana" Manheimas nometnē (angļu zonā). To uzveda nometnes iedzīvotāju teātris. Visi aktieri sēž ar nodurtām galvām, sievietēm galvās ir lakati. Aktieru priekšā ir neaizdegts malkas ugunskurs.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: “Es esmu dzimis 1923. gadā Rīgā, Latvijā. Tur beidzu pamatskolu un vidusskolu, un sāku studijas Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē, ko biju spiests pārtraukt kaŗa apstākļu dēļ. Divdesmit gadu vecumā 1943. gada aprīlī stājos dienestā vācu kaŗa būvniecības pasākumā “Organisation Todt”. Sākumā strādāju kā būvtechniķis Igaunijā, tad mani 1944. gada rudenī evakuēja uz Vāciju, kur strādāju techniķa darbu Silēzijā un Sudetijā. Pēc kaŗa beigām, 1945. gada jūlijā, nonācu Manheimas DP nometnē rietumu Vācijā, amerikāņu okupācijas zonā. Studijas atsāku 1946. gada sākumā Darmštates Techniskā augstskolā, dzīvojot vienlaikus un pārmaiņus privātā istabā Darmštatē un DP nometnē Manheimā. Augstskolu beidzu ar Dipl. Ing. grādu 1947. gada beigās un sāku turpat strādāt par zinātnisku asistentu. To turpināju līdz izceļošanai uz ASV 1949. gada maijā. Amerikā dzīvoju Ņujorkas apkārtnē, apprecējos, nodibināju ģimeni un uzaudzināju trīs latviskus bērnus. Pelnīju iztiku, strādājot būvinženieŗa darbu tiltu nozarē 45 gadus, līdz pensionējos 1994. gadā. Bez tam aktīvi darbojos dažādos amatos Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzē, 37 gadus, no 1964. līdz 2001. gadam, septiņus gadus biju šīs draudzes priekšnieks. Manheimas nometnē latvieši dzīvoja savienotā daudzdzīvokļu blokā, vairākas ģimenes katrā dzīvoklī. Dzīvokļos ieejas bija no kādām 15 kāpņu telpām, kuŗu ielas durvis bija noslēgtas; visa satiksme notika caur vārtiem un pagalmu, uz kuŗu visu kāpņu telpu durvis bija nenoslēgtas. Nometnē dzīvoja apmēram 1200 latvieši, no 1945. g. jūlija līdz 1949. g. janvārim. Manheimas nometnes blokmāju pagalmā bija sporta laukumi, kur sportisti spēlēja volejbolu, basketbolu u. c. Manheimas latviešu nometnes iemītniekus 1949. g. sākumā pārcēla uz Švābu Gmindi (Schwäbisch Gmünd, Würtemberg). Izceļotājiem no Vācijas Hesenes zemes bija jāiet cauri dažādām pārbaudēm Bucbachas (Butzbach, pie Frankfurtes) izceļošanas nometnē. Grônas (Bremen-Grohn) tranzita nometne pie Brēmenes bija izceļotāju pēdējā piestātne Vācijā pirms kāpšanas uz kuģa Bremerhafenā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.2797

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Valters Zālīte

Vieta:

Angļu zona

Vieta:

Manheima (Mannheim)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1045993
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes