Nosaukums (latviešu):

Malkas cirtēji

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Malkas cirtēji

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Strādāšana

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Malkas cirtēji pie kravas automašīnas Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā). Mašīnas priekšā stāv vīru rinda, diviem rokās ir āmuri (?). Mašīnas kravas nodalījumā ir trīs vīrieši, kas sviež mazus, zāģētus malkas klučus uz zemes. Mašīnai labajā pusē ir neskaldītas malkas kluču kaudze. Fonā kreisajā pusē ir vienstāvu mūra ēka. Mašīnas priekšā rindā stāv, no kreisās: Kārlis Rupšenieks, nezināms (mašīnas vadītājs), Kārlis Strautiņš (ar āmuru), ? Opmanis (ar āmuru) un ? Mazurkevics. Par šo gadījumu Vilmārs Strautiņš stāsta: "Nometnei bija vajadzīga malka apkurināšanai, manam tēvam bija pieredze malkas ciršanā, un, cik zinu, visi viņa palīgi bija 'pilsētnieki'."

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Strautiņu ģimene (tēvs, māte un dēls) atstāja Birzgales pagasta Lāčplēšu mājas ar zirdziņu un pie ratiem piesietu gotiņu. Lēnām ceļojām uz Liepājas pusi, kur arī nonācām un 1944. g. oktobra beigās ar kuģi atstājām Latviju. No Liepājas nonācām Dancigā (tagadējā Gdaņska, Polijā), tālāk uz atutošanas nometni Schneidemuehle (tagadējā Pila, Polijā), tālāk uz Berlīni, kur tēvam un mātei kādu laiku bija jāstrādā iekšpilsētā. Krievu armijai tuvojoties, vecākiem bija iespēja tikt ārā no Berlīnes, un ar vilcienu nonācām Dienvidvācijā, austrumos no Landshutes, kur viņus lika pie darba laukos, un tur pāris vietās vecāki nostrādāja līdz kara beigām. Mūsu pirmā pēckara UNRRA’s DP nometne bija Denghofena, kas atradās netālu no Dingolfingas, Bavārijā. Tur nonācām 1945. g. 19. septembrī. Nometne ilgi nepastāvēja, un 1946. g. 20. septembrī mūs pārcēla uz Bambergu. Tur nodzīvojām līdz 1947. g. 5. jūnijam, kad mūs pārvietoja uz Pegnicu, kur dzīvojām līdz 1948. g. 15. oktobrim. Tālāk uz Baireitu, kur bijām līdz 1949. g. 27. aprīlim. Tad uz Vildfleckenu līdz 1950. g. 1. martam. Nākošā nometne bija Ansbacha līdz 1950. g. 12. jūlijam un atpakal uz Vildfleckenu līdz 1951. g. 1. februārim utt. Izceļošanas dēļ iedzīvotāju (DP’īšu) skaits nometnēs samazinājās, tādēļ mazās tika slēgtas un apvienotas ar citām. Denghofenas latviešu DP nometne pastāvēja tikai vienu gadu no 1945. g. 19. septembra līdz 1946. g. 20. septembrim. Par datumiem man jāpateicas manam tēvam, viņš parasti pierakstīja, kad pārcēlāmies no vienas vietas uz nākošo. Nometne atradās netālu austrumos no mazas Bavārijas pilsētiņas Dingolfingas. Kādreiz tur bija RAD (Reichs Arbeits Dienst) barakas, un nometnes administratora vārds, cik zinu, bija Aldaris. Skaidri nezinu, cik latviešu tur bija, bet domāju, ka pāri par simtu. No divpadsmit gadus veca zēna perspektīvas skaitļi tanī laikā nebija svarīgi. Atceros arī, ka nometnē bija vismaz viena lietuviešu ģimene. Mūsu ģimenei šī bija pirmā pēckara DP nometne, un dzīves apstākļi bija īpatnēji, par ko jau citi tautieši ir daudz aprakstījuši. Nometnē tika noorganizēta latviešu pamatskola, un, lai gan neliela, tā man personīgi deva iespēju turpināt pārtraukto skološanos. Denghofenā vienu otru reizi viesojās mākslinieki no citām nometnēm un deva koncertus, notika arī citi latviešu sarīkojumi ar vietējiem. Mazo nometņu apvienošana notika UNRRA’s saimniecisko iemeslu dēļ, tomēr vēlāk tas notika sakarā ar izceļošanu. Kad DP’īšu skaits nometnēs samazinājās, tad mazās nometnes tika slēgtas. Neatceros, vai tas tā notika Denghofenā, bet mūs visus parcēla uz Bambergu. Denghofenas nometni slēdza, un, cik atceros, mūs visus pārcēla uz Bambergu, kas bija liela pilsēta. Nometnē bija viena vairākstāvu ēka – lauksaimniecības skola (Landwirtschaftsschule) Heiligegrabstrasse 28 ielā, netālu no galvenās dzelzceļa stacijas un blakus sieviešu klosterim. Mūsu ģimene tika novietota kopā ar citām ģimenēm vienā lielā zālē, kur uz virvēm katra ģimene uzkāra deķus, lai būtu pašiem kāds privāts stūrītis. Mans skolas biedrs Jānis Baumanis man pastāstīja, ka Bambergas pilsētas otrā pusē esot bijusi otra latviešu nometne, jeb mūsu nometnes otra daļa, tomēr es personīgi par šo lietu vairāk neko nezinu. No Ansbachas laikiem man sevišķi daudz atmiņu nav, tur tikām pārcelti no Wildfleckenas 1950. gada 1. martā, kur nodzīvojām apmēram piecus ar pus mēnešus. Tad atkal tikām pārcelti atpakļ uz Wildfleckenu, kur tēvam bija darbs."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.2993

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Vilmārs Strautiņš

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Pegnica (Pegnitz)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046276
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes