LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Sestās klases skolēni ar skolotāju
Oriģināla radīšanas datums:
1947
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Sestās klases skolēni ar skolotāju
Oriģināla radīšanas datums:
1947
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Izglītība
Temats:
Mācību iestādes
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Četri sestās klases skolēni sēž skolas koka solos Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā). Labajā pusē stāv skolotājs. Pirmajā solā, no kreisās: Modris Avotiņš unVilmārs Strautiņš. Otrajā solā, no kreisās: Laimonis Krūmiņš un A.Tillers. Labajā pusē stāv: ? Gemuts. Par šo gadījumu Vilmārs Strautiņš stāsta: "Kā redzams sestā klase Pegnicā nebija sevišķi liela."
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Strautiņu ģimene (tēvs, māte un dēls) atstāja Birzgales pagasta Lāčplēšu mājas ar zirdziņu un pie ratiem piesietu gotiņu. Lēnām ceļojām uz Liepājas pusi, kur arī nonācām un 1944. g. oktobra beigās ar kuģi atstājām Latviju. No Liepājas nonācām Dancigā (tagadējā Gdaņska, Polijā), tālāk uz atutošanas nometni Schneidemuehle (tagadējā Pila, Polijā), tālāk uz Berlīni, kur tēvam un mātei kādu laiku bija jāstrādā iekšpilsētā. Krievu armijai tuvojoties, vecākiem bija iespēja tikt ārā no Berlīnes, un ar vilcienu nonācām Dienvidvācijā, austrumos no Landshutes, kur viņus lika pie darba laukos, un tur pāris vietās vecāki nostrādāja līdz kara beigām. Mūsu pirmā pēckara UNRRA’s DP nometne bija Denghofena, kas atradās netālu no Dingolfingas, Bavārijā. Tur nonācām 1945. g. 19. septembrī. Nometne ilgi nepastāvēja, un 1946. g. 20. septembrī mūs pārcēla uz Bambergu. Tur nodzīvojām līdz 1947. g. 5. jūnijam, kad mūs pārvietoja uz Pegnicu, kur dzīvojām līdz 1948. g. 15. oktobrim. Tālāk uz Baireitu, kur bijām līdz 1949. g. 27. aprīlim. Tad uz Vildfleckenu līdz 1950. g. 1. martam. Nākošā nometne bija Ansbacha līdz 1950. g. 12. jūlijam un atpakal uz Vildfleckenu līdz 1951. g. 1. februārim utt. Izceļošanas dēļ iedzīvotāju (DP’īšu) skaits nometnēs samazinājās, tādēļ mazās tika slēgtas un apvienotas ar citām. Denghofenas latviešu DP nometne pastāvēja tikai vienu gadu no 1945. g. 19. septembra līdz 1946. g. 20. septembrim. Par datumiem man jāpateicas manam tēvam, viņš parasti pierakstīja, kad pārcēlāmies no vienas vietas uz nākošo. Nometne atradās netālu austrumos no mazas Bavārijas pilsētiņas Dingolfingas. Kādreiz tur bija RAD (Reichs Arbeits Dienst) barakas, un nometnes administratora vārds, cik zinu, bija Aldaris. Skaidri nezinu, cik latviešu tur bija, bet domāju, ka pāri par simtu. No divpadsmit gadus veca zēna perspektīvas skaitļi tanī laikā nebija svarīgi. Atceros arī, ka nometnē bija vismaz viena lietuviešu ģimene. Mūsu ģimenei šī bija pirmā pēckara DP nometne, un dzīves apstākļi bija īpatnēji, par ko jau citi tautieši ir daudz aprakstījuši. Nometnē tika noorganizēta latviešu pamatskola, un, lai gan neliela, tā man personīgi deva iespēju turpināt pārtraukto skološanos. Denghofenā vienu otru reizi viesojās mākslinieki no citām nometnēm un deva koncertus, notika arī citi latviešu sarīkojumi ar vietējiem. Mazo nometņu apvienošana notika UNRRA’s saimniecisko iemeslu dēļ, tomēr vēlāk tas notika sakarā ar izceļošanu. Kad DP’īšu skaits nometnēs samazinājās, tad mazās nometnes tika slēgtas. Neatceros, vai tas tā notika Denghofenā, bet mūs visus parcēla uz Bambergu. Denghofenas nometni slēdza, un, cik atceros, mūs visus pārcēla uz Bambergu, kas bija liela pilsēta. Nometnē bija viena vairākstāvu ēka – lauksaimniecības skola (Landwirtschaftsschule) Heiligegrabstrasse 28 ielā, netālu no galvenās dzelzceļa stacijas un blakus sieviešu klosterim. Mūsu ģimene tika novietota kopā ar citām ģimenēm vienā lielā zālē, kur uz virvēm katra ģimene uzkāra deķus, lai būtu pašiem kāds privāts stūrītis. Mans skolas biedrs Jānis Baumanis man pastāstīja, ka Bambergas pilsētas otrā pusē esot bijusi otra latviešu nometne, jeb mūsu nometnes otra daļa, tomēr es personīgi par šo lietu vairāk neko nezinu. No Ansbachas laikiem man sevišķi daudz atmiņu nav, tur tikām pārcelti no Wildfleckenas 1950. gada 1. martā, kur nodzīvojām apmēram piecus ar pus mēnešus. Tad atkal tikām pārcelti atpakļ uz Wildfleckenu, kur tēvam bija darbs."
Oriģināla turētājs (*):
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.2994
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Vilmārs Strautiņš
Vieta:
Amerikāņu zona
Vieta:
Pegnica (Pegnitz)
Izveidošanas datums:
14.06.2022
Labošanas datums:
02.11.2022
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/1046277
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. file_Access file_Access 77.22 KB 2830f07b3d00811dc883f1ba047556b5 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet