Nosaukums (latviešu):

Vingrošana tautskolā

Oriģināla radīšanas datums:

1945

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Vingrošana tautskolā

Oriģināla radīšanas datums:

1945

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Sports

Temats:

Vingrošana

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Vingrošana tautskolā Junkersa nometnē Kaselē (amerikāņu zonā) 1945.–1946. gadā. Zēni un meitenes pēc dzimumiem un augumiem un gaišos sporta kreklos un tumšos šortos stāv ierindā uz sporta laukuma līnijas. Kreisajā pusē stāv vadītājs gaišā apģērbā. Fonā ir mežs un vienstāvu ēka. No kreisās: Hugo Tērauds (skolas pārzinis), Uldis Rozenbergs, Gatis Plūme, Juris Kalve, Elmārs Vītoliņš, Valdis Vāgners, nezināms, nezināms, Heinrichs Puķīte, nezināms, nezināms, nezināms, Uldis Vipulis, nezināms, Valdis Vipulis, Uldis Vāgners, Aivars Reinerts, Harijs Miķelsons, Vitauts Vītoliņš, Silvija Meca, Maija Puķīte, nezināms, Inta Greize, Millija Lūsiņa, nezināms, Kačerovska, Mirdza Jēkabsone, Rota Tērauda un Vīta Terauda.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts – Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnijā. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs Jānis Vītoliņš vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā veidā izbēga. Apcietinājums bija sakarā ar mana tēva dienestu Latvijas armijā Rēzeknē, kur viņš bija virsnieku vietnieks 9. kājnieku pulkā. Protams, viņš tādu likteni negribēja otro reizi piedzīvot un negribēja arī apdraudēt visu savu ģimeni, tādēļ bija jāsāk visiem doties bēgļu ceļā. Mūsu trimdas ceļa gaitas aizveda mūs vispirms uz Vidzemi, Siguldas apkārtnē, bet, Sarkanai armijai tuvojoties, beidzot zirgu pajūgos 1944. gada septembra beigās aizbraucām uz Liepāju. No Liepājas ar kuģi aizbraucām uz Vācijas ostas pilsētu – Dancigu (Danzig) kuŗas nosaukums tagad ir Gdansk. No turienes kaŗa laikā devāmies tālāk uz bēgļu nometni Pozenē (Posen) (Poznan) Polijā. Vēlāk nokļuvām mazā pilsētiņā Rehau, Vācijā, tuvu pie Čehoslovākijas robežas. Mūsu tēva galvenais nolūks bija tikt tālāk prom no austrumu frontes un no Sarkanās armijas. Tur mēs nodzīvojām līdz kaŗa beigām, 1945. gada maijam, un bijām ļoti laimīgi, ka to pilsētiņu iekaroja un okupēja amerikāņu armija, nevis PSRS kaŗaspēks, jo tad jau noteikti sarkanarmieši mūs būtu aizveduši atpakaļ uz okupēto Latviju, ar ilgāka laika piestāju kādā Sibīrijas vergu nometnē. Pēc kaŗa rietumvalstu sabiedrotie (ASV, Anglija, Francija) 1945. gadā nodibināja bēgļu nometnes (Displaced Persons camps) Vācijā, kuŗas pārvaldīja UNRRA. Mēs ar pāris citām latviešu ģimenēm aizbraucām uz dīpīšu (DP) nometni amerikāņu zonā – Kaselē. Kaseles DP nometnē mēs visi (tēvs, māte, trīs dēli) dzīvojām vienā mazā istabiņā 4 gadus, no 1945. līdz 1949. gadam. Mūsu nometnes dzīve galvenokārt sastāvēja no skolas gaitām, skautošanas un sportošanas. Skautu uniformas bieži bija arī mūsu skolas apģērbs. Mūsu mazai skolai bija minimāli mācības līdzekļi, bet bija ļoti apzinīgi un uzņēmīgi skolotāji, kuŗiem bija stingras prasības un augsti standarti skolniekiem. Tur mēs ieguvām labus pamatus, izglītību un rosību, kas mums visiem noderēja vēlākā dzīvē. Burtnieku (71.) skautu vienība Kaseles nometnē darbojās no 1945. līdz 1949. gadam vadītāju R. Strazdiņa, H. Tērauda un Paula Kuzņecova vadībā. Mēs, visi trīs brāļi Vītoliņi (Elmārs, Vitauts un Gunārs), skautojām un baudījām šo spējīgo vadītāju darbu. Mani visvairāk iespaidoja vadītājs Kuzņecovs, kuŗš izceļoja uz Austrāliju. Dīpīšu nometņu jauniešiem bija iespējas piedalīties YMCA rīkotās vasaras nometnēs. Nometņotāju vecāki nedēļas nogalēs apmeklēja jauniešus. Kaseles DP nometni slēdza 1949. gada maijā, un palikušos iedzīvotājus pārcēla uz Karlsrūes DP nometni. Kaseles nometnes transporta grupu likvidēja. Tēvs Jānis Vītoliņš atrada darbu Frankfurtes "melno" darba rotā līdz laikam, kad Vītoliņiem pienāca reize izceļot uz Ameriku. Karlsrues nometnē nodzīvojām nepilnu gadu, jo 1950. gada februārī izbraucām uz ASV no Brēmerhāfenas ar militāro transporta kuģi "USS General Black" un ieradāmies Ņujorkas ostā 1950. gada 19. februārī. No Ņujorkas tai pašā dienā braucām ar vilcienu uz mazu pilsētu "Dunn" Ziemelkarolīnā, kur mūsu tēvam bija solīts darbs lielā dārzniecībā un apmešanās vieta mūsu ģimenei. Mēs tur nodzīvojām apmēram 14 mēnešus. 1951. gada aprīlī atstājām Ziemeļkarolīnu un atbraucām uz Detroitu Mičigānā, kur mēs iesaistījāmies mazajā (tai laikā) latviešu emigrantu sabiedrībā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.3063

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Vitauts Vītoliņš

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Kasele (Kassel)

Vieta:

Junkersa nometne (Kasele) (Betenhauzene, Betenhauzena; Bettenhausen, Kassel)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046343
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes