Nosaukums (latviešu):

Tautskolas skolēnu un skolotāju grupa

Oriģināla radīšanas datums:

1946

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Tautskolas skolēnu un skolotāju grupa

Oriģināla radīšanas datums:

1946

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Izglītība

Temats:

Mācību iestādes

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Kaseles nometnes (amerikāņu zonā) tautskolas skolotāji un skolēni 1946.–1947. skolas gadā. Liela cilvēku grupa vairākās rindās stāv uz nogāzes. Uz fotogrāfijas cilvēkiem ir ar sarkanu un dzeltenu krāsu salikti cipari. Skolotāji, apzīmēti ar burtiem: A – Hugo Tērauds (skolas pārzinis), B – Laima Insberga, C – Ādolfs Čops (ticības mācības skolotājs mācītājs), D – Teodors Rudzrogs, E – Hermīne Reinerte, F – Ērika Galiņa, G – Austra Rozenvalde, H – Nagežda Līdums, I – Johanna Plūme, J – Velta Loze, K – Agate Tērauda. Skolēni, apzīmēti ar cipariem: 1 – Elmārs Vītoliņš, 2 – Juris Kalve, 3 – Inta Greize, 4 – Elmārs Lūsiņš, 5 – Heinrichs Puķītis, 6 – Gatis Plūme, 7 – Ināra Kačerovska, 8 – Uldis Rozenbergs, 9 – Rota Tērauda, 10 – Millija Lūsiņš, 11 – Silvija Meca, 12 – Leontine Maculēviča, 13 – Maija Puķīte, 14 – Melizande Kunava, 15 – Uldis Vipulis, 16 – Guntis Bole, 17 – Valdis Vāgners, 18 - nezināms, 19 – Uldis Vāgners, 20 – Mirdza Jākobsone, 21 – Vita Tērauda, 22 – Karena Olekša, 23 – Karīna Valters, 24 – nezināms, 25 – Rūdolfs Štokmanis, 26 - nezināms, 27 – Uldis Miezis, 28 – nezināms, 29 – nezināms, 30 – Jānis Laukirbe, 31 – Harijs Miķelsons, 32 – Daina Jēkabsone, 33 – Vitauts Vītoliņš, 34 – Maruta Stilbe, 35 – Aivars Reinerts, 36 – Ilma Troma, 37 – Kārlis Greizis, Uldis Roze, 38 – Jānis Plūme, 39 – Skaidrīte Roze, 40 – Maija Rītiņa, 41 – Ieva Esariņa, 42 – Aina Jākabsone, 43 – Rasma Jurjāne, 44 – Marija Bagātais, 45 – Maija Jēkabsone, 46 – Ruta Plūme, 47 – Gunārs Vītoliņš, 48 – Velta Puķīte, 49 – Rūdolfs Bērziņš, 50 – Felikss Bērziņš, 51 – Jānis Niedra, 52 – Ziedonis Taube, 53 – Valdis Troms, 54 – Haralds Mecs, 55 – Olģerts Puķītis, 56 – Astrīda Lorberga, 57 – Selita Gusta, 58 – Dace Tilika, 59 – Juta Bērziņa, 60 – Astrīda Čopa, 61 – Oskars Bērziņš.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā veidā izbēga. Apcietinājums bija sakarā ar mana tēva dienestu Latvijas armijā, Rēzeknē, kur viņš bija virsnieku vietnieks 9. kājnieku pulkā. Protams, viņš tādu likteni negribēja otro reizi piedzīvot un negribēja arī apdraudēt visu savu ģimeni, tādēļ bija jāsāk visiem doties bēgļu ceļā. Mūsu trimdas ceļa gaitas aizveda mūs vispirms uz Vidzemi, Siguldas apkārtnē, bet Sarkanai armijai tuvojoties, beidzot zirgu pajūgos 1944. gada septembra beigās aizbraucām uz Liepāju. No Liepājas ar kuģi aizbraucam uz Vācijas ostas pilsētu - Dancigu (Danzig) kuŗas nosaukums tagad ir Gdansk. No turienes kaŗa laikā devāmies tālāk uz bēgļu nometni Pozenē (Posen) (Poznan) Polijā. Vēlāk nokļuvām mazā pilsētiņā Rehau, Vācijā, tuvu pie Čehoslovākijas robežas. Mūsu tēva galvenais nolūks bija tikt tālāk prom no austrumu frontes un no Sarkanās armijas. Tur mēs nodzīvojām līdz kaŗa beigām, 1945. gada maijam, un bijām ļoti laimīgi, ka to pilsētiņu iekaroja un okupēja amerikāņu armija, nevis PSRS kaŗaspēks, jo tad jau noteikti sarkanarmieši mūs būtu aizveduši atpakaļ uz okupēto Latviju, ar ilgāka laika piestāju kādā Sibīrijas vergu nometnē. Pēc kaŗa rietumvalstu sabiedrotie (ASV, Anglija, Francija) 1945. gadā nodibināja bēgļu nometnes (Displaced Persons camps) Vācijā, kuŗas pārvaldīja UNRRA. Mēs ar pāris citām latviešu ģimenēm aizbraucam uz dīpīšu (DP) nometni amerikāņu zonā - Kaselē. Kaseles DP nometnē mēs visi (tēvs, māte, trīs dēli) dzīvojām vienā mazā istabiņā 4 gadus, no 1945. līdz 1949. gadam. Pēc tam mūs pārvietoja uz DP ometni Karlsruē (Karlsruhe), jo Kaseles nometne tikta likvidēta. Karlsrues nometne nodzīvojām nepilnu gadu, jo 1950. gada februārī izbraucām uz ASV, no Brēmerhāfenas ar militāro transporta kuģi USS General Black un ieradāmies Ņujorkas ostā 1950. gada 19. februārī. No Ņujorkas tai pašā dienā braucām ar vilcienu uz mazu pilsētu, Dunn, Ziemelkarolīnā, kur mūsu tēvam bija solīts darbs lielā dārzniecībā un apmešanās vieta mūsu ģimenei. Mēs tur nodzīvojām apmēram 14 mēnešus. 1951. gada aprīlī atstājām Ziemeļkarolīnu un atbraucām uz Detroitu, Mičigānā, kur mēs iesaistījāmies mazajā (tai laikā) latviešu emigrantu sabiedrībā.

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.3112

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Vitauts Vītoliņš

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Kasele (Kassel)

Vieta:

Junkersa nometne (Kasele) (Betenhauzene, Betenhauzena; Bettenhausen, Kassel)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046404
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes