Nosaukums (latviešu):

Cilvēki saulainā dienā pie vilciena

Oriģināla radīšanas datums:

1949-06-01

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Cilvēki saulainā dienā pie vilciena

Oriģināla radīšanas datums:

1949-06-01

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Iedzīvotāju migrācija

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Cilvēku grupa saulainā dienā stāv pie vilciena, atstājot Eslingeni (amerikāņu zonā). Dažiem cilvēkiem rokās ir ziedi un galvās Jāņu vainagi. Kreisajā pusē stāv automašīna. Grupas aizmugurē uz automašīnas sēž: Juris Mačs. Grupas priekšā ir redzamas: Zinta Mekšs (pr. Kūlīte) un Maču meitas. Grupā vēl ir redzami: Velta Baravika, Elza Mekšs (dz. Kalniņa), Alma Mačs, Vintera kundze, Jānis Vinters (pamatskolas direktors), Andris Mačs, Varidots Mekšs, Arnolds Liepiņš (mācītājs) un ? Mačs (mācītājs).

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimenē bijām pieci: tēvs mācītājs Jēkabs Ādolfs Mekšs, dzimis 1908. g. 26. febr. Smiltenē, mira Brazīlijā 1999. g., pelnu urna apglabāta Smiltenes kapos. Māte Elza Mekšs, dz. Kalniņa 1906. g. 10.maijā Rīgā, mira Čikāgā 1997. g. 1.maijā, pelnu urna apglabāta Bērzes kapos Zemgalē. Viņa beidza Rīgā Valsts Mūzikas Konservatoriju, dziedāšanas un klavieru klasi. Bērni: Malda Zaija (precējusies Kēlere), dz. 1936. g.19.jūlijā Pļaviņās. Dzīvo Jelgavā. Valodu skolotāja. Trīs meitas. Ilgavare Zinta Mekšs (precējusies Kūlīte), dz. 1937. g. 10. nov. Slokā. Dzīvo Vankūverā, WA, ASV. Žēlsirdīgā māsa, pasniedzēja māsu skolā (pensionāre). Divi dēli. Varidots Dainis Jēkabs Mekšs, dz. 1938. g.16. nov. Ārsts São Paulo, Brazīlijā. Divas meitas, viens dēls. Kad atstājām Latviju, Maldai Zaijai bija 8 gadi, Ilgavarei Zintai gandrīz 7 gadi, brālim Varidotam Dainim gandrīz 6. 1944. gada janvārī ar sirds trieku mira mātes tēvs Krišjānis Kalniņš, mūsu mīļotais vectētiņš. Lai vecmāmiņa Made nejustos vientuļa, vecāki mūs, bērnus, atstāja laukos. Parasti ziemas pavadījām Slokā mācītāja mājā Kalpaka ielā 19. Kas notika no janvāŗa līdz rudenim – neatceros. Liekas, ka mums, bērniem, dzīve ritēja normālās sliedēs. Vecvagaros auga cukurbietes, un ziedēja kartupeļu lauks; mēs, bērni, gājām Bērzes upē peldēt. Uz rudens pusi pēkšņi visi kalpi aizgāja. Mēs, bērni, ar māti un kalponi Geņu gājām cukurbietēm likt apkārt salpētera pulveri un kartupeļu ražas laikā ar groziem staigājām kartupeļu racēja mašīnai no muguras, lasot kartupeļus. Ganu meitai uz ganībām atnāca pakaļ viņas māte. Mēs ar māti gājām ganos. Sirmajā vītolā pie govju aploka atradām balto emaljas kafijas kannu, kuŗu ganu meita nesa sev līdz uz ganībām. Pāri Vecvagaru birzij redzējām sarkanu atblāzmojumu. Māte teica, ka Jelgava deg. Pienāca diena, kad tēvs satraukts zvanīja no Slokas un mātei pārmeta, ka viņa negatavojas bēgšanai. Laikam mana māte negribēja pamest savu māti. Vecmāmiņa atteicās doties trimdā, viņa gribot mirt Latvijā un atdusēties blakus vectētiņam. Otrs iemesls bija 1941. g. jūnijā uz Sibīriju aizvestā dēla Viļa atpakaļ sagaidīšana (tēvocis Vilis mira pirmajā izsūtījuma gadā). Steigā māte gatavojās ar mums atgriezties Slokā, tēvs solījās mūs sagaidīt ar autiņu kaut kur pusceļā starp Sloku un Bērzi. Māsa Zaija starplaikā bija no mājas pazudusi, paslēpās kādā grāvī, lai nebūtu jāatstāj vecmāmiņa. Zaiju atrada, un, ratos ielikuši savus saiņus, devāmies projām no mīļa cilvēka un vietas. Ko mana māte toreiz pārdzīvoja, varu tikai minēt. Atgriezāmies Slokā, tēvs un māte cepa ūdens kliņģerus ceļa maizei. Vienu nakti pārgulējām Slokas mācītāja muižas siena šķūnī, tālāk ceļš mūs veda uz jahtklubu Ķīšezera krastā, kur gaidījām tālāko transportu. Atceros tikai vienu mirkli no jahtkluba – es mazgāju traukus, uz ķeblīša stāvēdama (to nesen apstiprināja manas krustmātes meita, kuŗa arī tur bija, bet es to neatceros). No Ķīšezera Baltijas jūŗā mūs aizveda mazs kuģītis. Izbraucām 1944. g. septembrī ar kuģi "MONTE ROSA". 2004. g. jūnijā atgriezos pie Ķīšezera un, krastā stāvēdama pēc 60 gadiem, riju asaru kamolu." Par Eslingenes nometni: 1945. gadā, sākot pamatskolu, mums bija A, B, C, D un E klases. Izceļojot skaits saruka. No piecām klasēm palika tikai viena.

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.3167.1

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Zinta Kūlīte (dz. Mekšs)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046466
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes