Nosaukums (latviešu):

Iesvētību dienas gājiens

Oriģināla radīšanas datums:

1946

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Iesvētību dienas gājiens

Oriģināla radīšanas datums:

1946

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Ticība

Temats:

Rituāli un ceremonijas

Temats:

Konfirmācija

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Gājiens no Dienvidu baznīcas pēc iesvētībām Eslingenē (amerikāņu zonā). Gājiena priekšgalā ielas vidū soļo mācītājs, aiz viņa gājienā dodas gara jauniešu kolonna, kuras vidū ir gan sievietes tautastērpos, tumšās un gaišās kleitās, kā arī jaunekļi uzvalkos. Abās kolonnas pusēs gājienam līdzi dodas skatītāji. Gājiena dalībnieki ir ar mugurām pret fotogrāfu. Kreisajā ielas malā ir dzīvžogs un nogāze. Skats no augšas.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimenē bijām pieci: tēvs mācītājs Jēkabs Ādolfs Mekšs, dzimis 1908. g. 26. febr. Smiltenē, mira Brazīlijā 1999. g., pelnu urna apglabāta Smiltenes kapos. Māte Elza Mekšs, dz. Kalniņa 1906. g. 10.maijā Rīgā, mira Čikāgā 1997. g. 1.maijā, pelnu urna apglabāta Bērzes kapos Zemgalē. Viņa beidza Rīgā Valsts Mūzikas Konservatoriju, dziedāšanas un klavieru klasi. Bērni: Malda Zaija (precējusies Kēlere), dz. 1936. g.19.jūlijā Pļaviņās. Dzīvo Jelgavā. Valodu skolotāja. Trīs meitas. Ilgavare Zinta Mekšs (precējusies Kūlīte), dz. 1937. g. 10. nov. Slokā. Dzīvo Vankūverā, WA, ASV. Žēlsirdīgā māsa, pasniedzēja māsu skolā (pensionāre). Divi dēli. Varidots Dainis Jēkabs Mekšs, dz. 1938. g.16. nov. Ārsts São Paulo, Brazīlijā. Divas meitas, viens dēls. Kad atstājām Latviju, Maldai Zaijai bija 8 gadi, Ilgavarei Zintai gandrīz 7 gadi, brālim Varidotam Dainim gandrīz 6. 1944. gada janvārī ar sirds trieku mira mātes tēvs Krišjānis Kalniņš, mūsu mīļotais vectētiņš. Lai vecmāmiņa Made nejustos vientuļa, vecāki mūs, bērnus, atstāja laukos. Parasti ziemas pavadījām Slokā mācītāja mājā Kalpaka ielā 19. Kas notika no janvāŗa līdz rudenim – neatceros. Liekas, ka mums, bērniem, dzīve ritēja normālās sliedēs. Vecvagaros auga cukurbietes, un ziedēja kartupeļu lauks; mēs, bērni, gājām Bērzes upē peldēt. Uz rudens pusi pēkšņi visi kalpi aizgāja. Mēs, bērni, ar māti un kalponi Geņu gājām cukurbietēm likt apkārt salpētera pulveri un kartupeļu ražas laikā ar groziem staigājām kartupeļu racēja mašīnai no muguras, lasot kartupeļus. Ganu meitai uz ganībām atnāca pakaļ viņas māte. Mēs ar māti gājām ganos. Sirmajā vītolā pie govju aploka atradām balto emaljas kafijas kannu, kuŗu ganu meita nesa sev līdz uz ganībām. Pāri Vecvagaru birzij redzējām sarkanu atblāzmojumu. Māte teica, ka Jelgava deg. Pienāca diena, kad tēvs satraukts zvanīja no Slokas un mātei pārmeta, ka viņa negatavojas bēgšanai. Laikam mana māte negribēja pamest savu māti. Vecmāmiņa atteicās doties trimdā, viņa gribot mirt Latvijā un atdusēties blakus vectētiņam. Otrs iemesls bija 1941. g. jūnijā uz Sibīriju aizvestā dēla Viļa atpakaļ sagaidīšana (tēvocis Vilis mira pirmajā izsūtījuma gadā). Steigā māte gatavojās ar mums atgriezties Slokā, tēvs solījās mūs sagaidīt ar autiņu kaut kur pusceļā starp Sloku un Bērzi. Māsa Zaija starplaikā bija no mājas pazudusi, paslēpās kādā grāvī, lai nebūtu jāatstāj vecmāmiņa. Zaiju atrada, un, ratos ielikuši savus saiņus, devāmies projām no mīļa cilvēka un vietas. Ko mana māte toreiz pārdzīvoja, varu tikai minēt. Atgriezāmies Slokā, tēvs un māte cepa ūdens kliņģerus ceļa maizei. Vienu nakti pārgulējām Slokas mācītāja muižas siena šķūnī, tālāk ceļš mūs veda uz jahtklubu Ķīšezera krastā, kur gaidījām tālāko transportu. Atceros tikai vienu mirkli no jahtkluba – es mazgāju traukus, uz ķeblīša stāvēdama (to nesen apstiprināja manas krustmātes meita, kuŗa arī tur bija, bet es to neatceros). No Ķīšezera Baltijas jūŗā mūs aizveda mazs kuģītis. Izbraucām 1944. g. septembrī ar kuģi "MONTE ROSA". 2004. g. jūnijā atgriezos pie Ķīšezera un, krastā stāvēdama pēc 60 gadiem, riju asaru kamolu." Par Eslingenes nometni: 1945. gadā, sākot pamatskolu, mums bija A, B, C, D un E klases. Izceļojot skaits saruka. No piecām klasēm palika tikai viena.

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.3213.2

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Zinta Kūlīte (dz. Mekšs)

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Eslingene (Esslingen am Neckar)

Izveidošanas datums:

14.06.2022

Labošanas datums:

02.11.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1046517
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes