Gaujienas jeb Adzeles pils celta 1238.gadā stratēģiski svarīgā vietā, kur krustojas Gaujas ūdensceļš ar Pleskavas-Rīgas ceļu. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā 1702.gadā. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pilsdrupas. Senlatvieši savas pilis cēla no koka baļķiem, guļbūvē. Apkārt pilij bija liela siena, kura sastāvēja no vertikāli novietotiem baļķiem. Krustneši savas pilis cēla no mūra, parasti no laukakmeņiem un vēlāk arī no ķieģeļiem, bet Gaujienā tik daudz laukakmeņu nebija, toties tuvu zemes virskārtai atradās dolomīta slāņi. Lai uzceltu pili, vācu bruņinieki ar varu dzina latviešus darbā. Vienu grupu norīkoja dolomīta laušanai, un otra grupa veda dolomītu uz pilskalnu. Visapkārt pilskalnam uzcēla augstu, 1,5 metrus biezu mūra sienu. Daudzi amatnieki bija atvesti no Vācijas. Pils nocietinājuma mūrī bija iebūvētas speciālas istabas, kurās visu diennakti dežurēja uzraugs, kurš skatījās vai kāds neuzbrūk. Adzeles vārdu Gaujiena ieguva 1224.gadā, kad tika sadalītas zemes starp Rīgas bīskapu Albertu un vācu Zobenbrāļu ordeni
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija