Piemineklis Andrīvam Jūrdžam Nautrēnu Desetnieku kapsētā, atklāts 1970. gada 30. maijā. Pieminekli "Latgales Prometejam" veidojuši tēlnieki B Buļs un A. Veļikāns.
Latgaliešu dziesminieks, grāmatu pārrakstītājs Andrīvs Jurdžs 1845-1925 mācēja runāt arī krieviski, poliski, lietuviski, pārvaldīja pat latīņu valodu, bija ļoti sabiedrisks cilvēks, zināja daudz dziesmu, labi dziedāja un spēlēja kokli, saietos ar savām runām izglītoja apkaimes ļaudis. Viņš savāca tiem laikiem diezgan plašu bibliotēku: daudz reliģiskās literatūras, kalendārus, beletristikas, palaikam darbojās arī kā grāmatu izplatītājs un tirgotājs. A. Jūrdžs iesūtījis savus dzejoļus, aforismus, mazus stāstiņus, folkloras materiālu kā arī dzimtā pagasta kultūras un saimnieciskās dzīves aprakstus laikrakstiem "Gaisma" un "Dryva". Dzejoļi iespiesti pirmajā latgaliešu dzejas antoloģijā "Kūkle" (1914)
Anotācija (latviešu):
A. Jurdžs no grāmatām, pārnovadu latviešu avīzēm un žurnāliem uz atsevišķām lapām pārrakstīja visu, kas viņam šķitis vērtīgāks. No šādām lapām izgatavoja biezas grāmatas, iesēja tās un izplatīja par maksu vai tāpat dāvināja tautai pa visu plašo Latgali. Visi šie rokraksti ir ļoti vērtīgi tā laika tautas psiholoģijas, uzskatu, dzīvesveida, garadzīves atspoguļotāji. Reizē tas ir arī Latgales latviešu literatūras pirmsākums. A. Jurdža paveiktā nozīmi vairo tas, ka viņš darbojies drukas aizlieguma laikā, kad Latgales novadā nedrīkstēja iespiest grāmatas ar latīņu burtiem. Kā pretstats tam daudzās vietās Latgalē radās rokrakstu grāmatniecība. Diemžēl liela daļa A. Jurdža bibliotēkas un rokrakstu, kas tika nodoti Latgales Centrālajam muzejam Rēzeknē, gāja bojā ugunsnelaimē 1925. gadā. kad sadega 15 sējumu. No pāri palikušā mantojuma liela daļa patlaban glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā
Oriģināla turētājs:
Latvijas Universitāte
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Objekta piegādātājs:
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts