Pirmo dievnamu Ērgļos uzbūvēja 1355. gadā Engelbrehts fon Tīzenhauzens reizē ar koka pili. 1540. gadā. Dievnamu nopotīja Maskavas cars Jānis Briesmīgais, kurš iesāka karu ar Vācu ordeni par virskundzību latvju un igauņu zemēs. 1598. gadā viens no Tīzenhauzeniem uzceļ Ērgļos jaunu baznīcu, pēc kārtas otro. Nepilnus simts gadus vēlāk, 1679. gadā, tā vietā Ērgļos tiek uzbūvēts jauns mūra dievnams. Pie baznīcas pastāvēja arī skola. 1696. gada bads, 1700 gādā atnākušais Lielais Ziemeļu karš un 1709. gada mēris veicināja Novada līdz ar to arī Ērgļu baznīcas panīkšanu. 1864. gadā tiek atjaunota jau reiz celtā mūra baznīca, un 24. maijā prāvesta A. Debnera iesvētīta. Baznīcas ēka gāja bojā Otrā Pasaules kara laikā 1944. gadā. Nedaudz vēlāk drupu vietā uzcēla Komunistiskās partijas komitejas ēku, pašreiz tur atrodas Ērgļu novada padome un sākumskola
Oriģināla turētājs:
Latvijas Universitāte
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Objekta piegādātājs:
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts