Liepājas osta 20. gadsimta sākumā. Osta laikā no 1890. līdz 1897. gadam tika izbūvēta par vienu no labākajām un lielākajām Krievijas impērijas ostām un bija trešā nozīmīgākā osta Baltijā tūlīt aiz Pēterburgas un Rīgas. Pie ieejas ostā ir 5 kilometrus garš mols. Kopš 1906. gada uzturēja kuģu satiksmi arī ar Ņujorku, vēlāk arī ar Halifaksu, taču kara dēļ nepaspēja realizēt kuģu satiksmes atklāšanu ar Dienvidameriku. Liepāja bija pirmā Latvijas osta, kurai nācās ciest Pirmā pasaules karā - 1915. gadā pēc vairākkārtējas apšaudes to ieņēma vācu karaspēks. 1919. gadā, kad Rīgu ieņēma lielinieki, Liepājas ostā uz kuģi "Saratov" pārcēlās un 6 mēnešus uzturējās Latvijas pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā. Pēc Pirmā pasaules kara ostas apgrozījums sasniedza tikai nelielu daļu no pirmskara apgrozījuma. 1931. gadā tika likts pamatakmens Liepājas Brīvostai tā sauktai Jaunajā ostā, un sākās tranzītpreču ievešana. 1939.gada 23. oktobrī saistībā ar 1939. gada 5. oktobrī parakstīto Latvijas bāzu līgumu ar PSRS Liepājā ienāca PSRS karaspēka daļas - Liepājas ostā iebrauca PSRS kara flotes eskadriļa, bet Latvijas kara flotes kuģi bija spiesti Liepāju pamest un doties uz citām Latvijas ostām. Liepājas osta cieta Otrā pasaules kara laikā. Tā kā 1967. gadā osta kļuva par PSRS militāro objektu, tā bija noslēgta no ārpasaules un ietilpa aizliegtajā zonā. Darbu turpināja tikai zvejas osta. Pēc neatkarības atgūšanas tika plānota PSRS atstātās militārās teritorijas un uz PSRS iekšējiem pasūtījumiem orientētās ostas pārstrukturēšana. 1997. gadā ar Latvijas Saeimas likumu tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona un sākās ostas modernizēšana
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija