Nosaukums (latviešu):

Brīvības piemineklis

Autors:

Kārlis Zāle, 1888-1942

Oriģināla radīšanas datums:

1935

Resursa virstips:

Interaktīvs resurss

Resursa tips:

Trīsdimensiju objekts

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Brīvības piemineklis

Autors:

Kārlis Zāle, 1888-1942

Līdzradītājs:

Ernests Štālbergs, 1883-1958

Līdzradītājs:

Ragnar Myrsmeden, 1889-1989

Oriģināla radīšanas datums:

1935

Temats:

Nacionālie pieminekļi

Temats:

Kārlis Zāle, 1888-1942

Temats:

Brīvības piemineklis (Rīga, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Brīvības piemineklis (Brīvības bulvāra sākumā, Rīgas centrā) ir izcils tēlniecības un arhitektūras sintēzes paraugs, nozīmīgākais Latvijas valsts un Latvijas tautas neatkarības un brīvības simbols, kas celts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Ideja radīt brīvības cīņās iegūtās neatkarības piemiņas vietu tapusi 1921. gadā. 1922. gadā Latvijas Ministru kabinets uzdevis izstrādāt priekšlikumu „piemiņas staba” izveidei. Idejas īstenošana dažādu iemeslu dēļ ieilgusi. 1922., 1923.–24. un 1925. gadā notikuši projektu konkursi, taču tie palikuši bez apmierinoša rezultāta. 1927. gadā izveidota Brīvības pieminekļa komiteja, kuras atbildība bija pieminekļa celtniecības organizēšana. 1929.–30. gadā notikušajā atkārtotā projektu konkursā augstāko novērtējumu ieguva tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) priekšlikums. 1931. gada jūlijā apstiprināts nedaudz pārveidots K. Zāles projekts, un 18. novembrī ielikts pieminekļa pamatakmens. Piemineklis atklāts 1935. gada 18. novembrī. Pieminekļa arhitektoniskā izveidojuma autors un būvdarbu vadītājs ir arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958), bet pēc K. Zāles metiem veidoto skulpturālo elementu izgatavošanā piedalījušies tēlnieki Mārtiņš Šmalcs (1904–84) un Nikolajs Rambaks, akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Eduards Jākobsons u. c. Skulptūra pieminekļa vainagojumā izgatavota zviedru tēlnieka Ragnāra Mirsmēdena (Ragnar Myrsmeden, 1889–1989) darbnīcā Stokhomā, piedaloties metālmāksliniekiem Arnoldam Naikam (1908–81) un Jānim Zibenam (1909–61). Padomju okupācijas laikā, pateicoties kultūras nozares personu ieguldījumam, Brīvības piemineklis saglabājies un 1980.–81. gadā pat daļēji restaurēts. Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa laikā astoņdesmito gadu nogalē pie pieminekļa notikušas daudzas pretpadomju demonstrācijas. 1998.–2001., 2013. un 2017. gadā veikti dažāda mēroga restaurācijas darbi. 2011. gadā pieminekļa pamatnes daļā iekārtota Goda telpa. 2020. gada 11. jūnijā Latvijas Republikas Saeima nolūkā nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu pieņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu. Piemineklis atrodas paplašinātā laukumā starp tiltu pār pilsētas kanālu un Raiņa bulvāri. Pirms tam šajā vietā atradās Krievijas cara Pētera I piemineklis (1912), kura statuja Pirmā pasaules kara laikā evakuēta. Brīvības pieminekļa pamatne ir arhitektoniski skulpturāla, no brūna un pelēka granīta un gaiša travertīna veidota daudzu figurālu tēlu trīspakāpju kompozīcija. Virs tās paceļas travertīna obelisks ar kaparā kaltu Brīvības tēlu – sievietes figūru, kura augstu paceltās rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Pieminekļa kopējais augstums – 42 m. Galvenā fasāde vērsta Vecrīgas (dienvidrietumu) virzienā. Tās otrajā, ar travertīnu apdarinātās otrās pakāpes virsmā iekalti Kārļa Skalbes vārdi “Tēvzemei un brīvībai”. Galvenajā fasādē visā obeliska augstumā stikla blokiem aizpildīta sprauga, kas tumšā laikā tiek no iekšpuses izgaismota. Pretējā, Brīvības bulvāra (ziemeļaustrumu) pusē piekļaujas plānā apaļa terase, uz kuru ved trīs atklātas kāpnes (Freitreppe) ar lokveidīgiem granīta pakāpieniem. Terasē durvis, kas ved uz Goda telpu un kāpnēm obeliska iekšpusē. Uz terases ārējām sienām travertīna cilņi “Karavīru gājiens” (ziemeļu pusē) un “Dziesmusvētku gājiens” (austrumu pusē). Pieminekļa pamatnes otrā līmeņa ziemeļrietumu sānos travertīna cilnis “1905. gads”, bet dienvidaustrumu sānos – “Cīņa ar bermontiešiem uz Dzelzs tilta”. Otrā līmeņa stūros no brūna granīta veidotas alegoriskas trīsfigūru grupas “Darbs” (rietumu stūrī), “Gara darbinieki” (ziemeļu stūrī), “Tēvzemes sargi” (austrumu stūrī) un “Ģimene” (dienvidu stūrī). Pamatnes trešā līmeņa galvenās fasādes centrā no pelēka granīta veidota skulptūra „Māte Latvija”, kas priekšā tur vairogu un zobenu, bet tai blakus jauniešu figūras. Ziemeļrietumu pusē– skulptūra “Lāčplēsis”, ziemeļaustrumu pusē virs durvīm terasē – brīvības iegūšanu visspēcīgāk simbolizējošā grupa “Važu rāvēji”, bet pret Nacionālās operas ēku pavērstajā dienvidaustrumu pusē – gudrības pēctecību simbolizējošā grupa “Vaidelotis ar jaunekli”. Skulptūras veidotas K. Zāles radošajam rokrakstam raksturīgā, monumentāli vispārinātā izteiksmē, kurā sintezētas starpkaru periodam raksturīgo stilistisko strāvojumu – modernās kustības, Art Deco, klasicizēta tautiska romantisma u. c. – formālā valoda. Apraksta autors Dr.arch. Juris Dambis

Anotācija (angļu):

The Freedom Monument (located at the head of Brīvības Boulevard in the centre of Riga) is an outstanding example of the synthesis of sculpture and architecture and the most important symbol of the independence and freedom of the Latvian state and Latvian people, built with popular donations. The idea of an independence memorial came about in 1921. In 1922, the Latvian Cabinet of Ministers commissioned a proposal for a ‘memorial pole’. For several reasons, implementation of the idea was delayed. Project competitions were held in 1922, 1923–1924, and 1925, but without satisfactory results. A Freedom Monument Committee was established in 1927, tasked with organising the construction of the monument. A project competition was held again in 1929–1930, with the proposal by the sculptor Kārlis Zāle (1888–1942) being awarded the top prize. In July 1931, Zāle’s design was approved with minor changes, and the cornerstone of the monument was laid on 18 November that year. The monument was unveiled on 18 November 1935. Ernests Štālbergs (1883–1958) developed the architectural design of the monument and led its construction, while the sculptors Mārtiņš Šmalcs (1904–1984) and Nikolajs Rambaks, stonemasons Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Eduards Jākobsons and others participated in the production of the sculptural elements based on Zāle’s designs. The sculpture at the top of the monument was made in the workshop of the Swedish sculptor Ragnar Myrsmeden (1889–1989) in Stockholm, with the participation of the metal artists Arnolds Naiks (1908–1981) and Jānis Zibens (1909–1961). Thanks to the work of people in the culture sector, the Freedom Monument was preserved during the Soviet occupation and even partially restored in 1980–1981. During the restoration of Latvia’s independence in the late 1980s, many anti-Soviet demonstrations took place at the monument. Restoration work of various scales was performed on the monument in 1998–2001, 2013, and 2017. In 2011, a Room of Honour was set up at the base of the monument. On 11 June 2020, the Latvian Parliament adopted the Freedom Monument and Riga Brethren Cemetery Law to ensure the preservation of the Freedom Monument and Riga Brethren Cemetery as symbols of Latvia’s struggle for national independence, national identity and national consciousness, and as places sacred to the Latvian people. The monument is located in an extended open area between the bridge across the city canal and Raiņa Boulevard. Previously, this place was the location of a monument to Tsar Peter I of Russia (1912): the statue was removed during the First World War. The base of the Freedom Monument is architecturally sculptural in nature, with a three-level composition consisting of a large number of human figures, made of brown and grey granite and light travertine. Above it, sits a tall travertine obelisk with a female statue of Freedom, made of forged copper, holding three golden stars in her hands held above her head. The total height of the monument is 42 m. Its main facade overlooks the Old Town (southwest). On its other, second-stage surface, clad in travertine, are the carved words of Kārlis Skalbe: ‘To the Fatherland and Freedom’. The main facade of the monument has a gap filled with glass blocks extending across the entire height of the obelisk. It is illuminated from the inside at night. On the opposite (northeast) side of Brīvības Boulevard is a round terrace with three open staircases and arched granite steps. The doors on the terrace lead into the Room of Honour and to the stairs inside the obelisk. On the outer walls of the terrace, there are travertine reliefs: ‘Marching Soldiers’ (north side) and ‘Song Festival March’ (east side). On the northwest side of the second level of the monument base is the travertine relief ‘1905’, and on the southeast side, ‘Fighting Bermont’s Troops on the Iron Bridge’. The corners of the second level have three-figure groups made of brown granite: ‘Labour’ (west corner), ‘Mental workers’ (north corner), ‘Guardians of the Fatherland’ (east corner), and ‘Family’ (south corner). In the centre of the main facade of the third level of the base is the sculpture of Mother Latvia, made of grey granite, holding a shield and a sword in front of her, alongside figures of young people. On the northwest side is the sculpture ‘Lāčplēsis’, on the northeast side, above the terrace door, the group ‘Shackle Breakers’, which is the most powerful symbol of liberation, and on the southeast side, facing the National Opera building, the group ‘Priest and a young man’ symbolises the generational transfer of wisdom. The sculptures are typical of Zāle’s creative style, expanded to monumental proportions, synthesising the language of form of the movements characteristic to the interwar period: Modernism, Art Deco, Classicist National Romanticism, etc. The author of the description: Dr.arch. Juris Dambis

Pieder kolekcijai:

Twin it! (Europeana, 3D) - Nav autora (Kolekcija)

Oriģināla turētājs (*):

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Alternatīvais nosaukums (angļu):

Freedom Monument

Alternatīvais nosaukums (franču):

Monument de la Liberté

Alternatīvais nosaukums (vācu):

Freiheitsdenkmal

Identifikators:

6965

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Rīga (Latvija)

Tīmekļa saite:

https://www.europeana.eu/en/item/1057/1308754

Tīmekļa saite:

https://sketchfab.com/3d-models/freedom-monument-b91e8a094d3a436a9aaa90ba2275f131

Saistītais resurss (URI):

https://sketchfab.com/3d-models/freedom-monument-b91e8a094d3a436a9aaa90ba2275f131

Adrese:

Rīga, Brīvības bulv. un Raiņa bulv. krustojumā

Punkta koordinātas:

56.951389, 24.113194

Mērķauditorija:

Plašai auditorijai

Izveidošanas datums:

09.01.2024

Labošanas datums:

30.01.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Šo darbu aizsargā autortiesības un/vai blakustiesības. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai. Citiem izmantošanas veidiem jāsaņem tiesību subjekta (-u) atļauja.

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām — komerciālā apritē neesošs

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Interaktīvs resurss

Resursa tips:

Trīsdimensiju objekts

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/1308754
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes