Rīgas bīskaps Nikolajs no Magdeburgas 1237. gadā Daugavas labajā krastā uzcēla Krustpils pili (Kreutzburg). Pakāpeniski ap to veidojās apbūve. 1511. gadā virsbīskapa lēņu grāmatā Krustpils jau minēta kā miests. Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920. gadā.
17.gs. Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga izveidojās strūdzinieku un plostnieku apmetne. Ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu 1670. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils. Saikni starp abām pilsētām nodrošina 1764. gadā iekārtotā pārceltuve pār Daugavu.
Pilsētas daudz cietušas karos un ugunsgrēkos. Pēc poļu – zviedru kara Krustpils bija panīkusi līdz pat 19.gadsimta vidum. Pirmā pasaules karā Jēkabpilī apšaudēs sagrautas 280 mājas. Pilsētu atjaunošanos un attīstību sekmēja izdevīgie tirdzniecības ceļi pa Daugavu un 1861. gadā atklātā Rīgas – Orlas dzelzceļa līnija. Te izveidojās vairāki uzņēmumi – kaļķu un ķieģeļu cepļi, vilnas kārstuve, dzirnavas. Pilsētas palēnām kļuva par rosīgu tirdzniecības un kultūras centru.
Tagadējās robežās Jēkabpils pilsēta izveidota 1962.gadā, pievienojot tai vēsturiski senāko Krustpili.
Anotācija (latviešu):
Johana Kristofa Broces zīmējums
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija