- Nosaukums (latviešu):
- Latvijas armijas Jātnieku pulka pulkvežleitnants Arnolds Artums-Hartmans
- Autors:
- Autors nav zināms
- Oriģināla radīšanas datums:
- 1923
- Resursa virstips:
- Attēls
- Resursa tips:
- Fotogrāfija
Metadati
- Nosaukums (latviešu):
- Latvijas armijas Jātnieku pulka pulkvežleitnants Arnolds Artums-Hartmans
- Autors:
- Autors nav zināms
- Līdzradītājs:
- Artums-Hartmanis, Arnolds, 1895- , saistītā persona/organizācija
- Oriģināla radīšanas datums:
- 1923
- Fiziskais raksturojums (latviešu):
- Glabājamās vienības: albuma daļa
- Fiziskais datu nesējs:
- Fotopapīrs
- Temats:
- Albumi
- Temats:
- Armijas
- Ģeogrāfiskais nosaukums:
- Latvija
- Anotācija (latviešu):
- Latvijas armijas Jātnieku pulka pulkvežleitnants Arnolds Artums-Hartmans. Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 29. novembrī iestājās Latvijas armijā, bija Latvijas zemessardzes 1. Rīgas latviešu zemessargu rotas ložmetēju nodaļas komandieris, pēc 12. decembra Jelgavas brīvprātīgo rotas komandieris. 1919. gada 15. janvārī pēc Apsardzības ministra rīkojuma Liepājā sāka organizēt jātnieku nodaļu. Zemgales atbrīvošanas laikā 1919. gada 22. martā kaujā pie Bataru mājām Jaunbērzes pagastā zem pēkšņi uzbrūkošā pretinieka uguns Artums-Hartmanis sakārtoja savu nodaļu ķēdē un, no visām pusēm ielenkts, izturēja spiedienu, tā ļaudams galvenajiem spēkiem izvirzīties un sakaut ienaidnieku. No 1919. gada maija viņš bija Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. Bermontiādes laikā 29. oktobrī viņam uzdeva organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu, no 1920. gada 5. janvāra bija Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris. Pēc kara beigām 1921. gada 12. martā viņš kļuva par 1. Jātnieku pulka komandiera palīgu, atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgāja robežsardzes dienestā, bija Ludzas apriņķa 8. rajona kontrolieris, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929. gadā kļuva par Rīgas prefektūras jātnieku policijas komandieri. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1919. gada 22. marta kauju pie Bataru mājām, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Beļģijas Kroņa ordeni. 1939. gada 4. novembrī vācbaltiešu izceļošanas laikā pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu. Portrets.
- Oriģināla turētājs (*):
- Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
- Oriģināla novietojuma kods:
- LNA_KFFDA_F1_11_36_A89
- Pieder kolekcijai:
- Redzi, dzirdi Latviju (Kolekcija)
- Tīmekļa saite:
- https://redzidzirdilatviju.lv/search/359040
- Izveidošanas datums:
- 13.01.2025
- Labošanas datums:
- 13.01.2025
- APLIS autortiesību statuss:
- Tiesības nav skaidras
- APLIS piekļuves tiesības:
- Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.
- APLIS tiesību paziņojums:
- Autortiesības nav noteiktas
- APLIS piekļuves paziņojums:
- Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)
- Bloķēts:
- Nē
- Resursa virstips:
- Attēls
- Resursa tips:
- Fotogrāfija
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/1530048
RDF dati | XML dati
Pieejamās datnes
| Nosaukums | Apraksts | Izmērs | Hash | Piekļuves statuss | |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | f1_11_a89-036.jpg | 105.46 KB | 060dd2cf6e7dd578860c0e68451885a2 | Lejupielādēt Atvērt |
Tehniskās datnes
| Nosaukums | Apraksts | Izmērs | Hash | |
|---|---|---|---|---|
| 1. | copyright.json | Autortiesību fails | 3.33 KB | 5387d634dd78b3c2342b74527c524fa1 |
Lūdzu uzgaidiet