Latvijas armijas Jātnieku pulka kapteinis Jānis Grunte. Beidzis Jaunjelgavas četrklasīgo pilsētas skolu, kā eksternis izturējis pārbaudījumu Aleksandra kadetu korpusā. Krievu armijā iesaukts 1914. gada oktobrī, iedalīts 1. artilērijas rezerves divizionā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret bermontiešiem, sākot no Daugavgrīvas. Par nopelniem Latgales frontē paaugstināts par kapteini. 1919. gada 3. novembra kaujā par Vārnukrogā pie Buļļupes Grunte rotas priekšgalā iebruka ienaidnieka ierakumos, kur ieguva 3 smagos, 2 vieglos ložmetējus un citas trofejas, saņēma gūstekņus un piespieda ienaidnieku atkāpties. Turpinājis dienestu arī pēc brīvības cīņām, rotas un bataljona komandieris. 1922. gada decembrī pārcelts uz 1. jātnieku pulku par eskadrona komandieri, kopš 1925. gada diviziona komandieris. 1930. gada martā atvaļināts. 5. Rīgas aizsargu pulka eskadrona komandieris, dzīvojis Sidgundas pagastā Vilcienos. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par 1919. gada 3. novembra kauju pie Vārnu kroga. 1941. gada jūnijā tika izsūtīts uz Krieviju. 1942. gada 7. februārī Gruntem tika piespriests nāvessodu. Nošauts 1942. gada 14. aprīlī.Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret bermontiešiem, sākot no Daugavgrīvas. Par nopelniem Latgales frontē paaugstināts par kapteini. 1919. gada 3. novembra kaujā par Vārnukrogā pie Buļļupes Grunte rotas priekšgalā iebruka ienaidnieka ierakumos, kur ieguva 3 smagos, 2 vieglos ložmetējus un citas trofejas, saņēma gūstekņus un piespieda ienaidnieku atkāpties. Turpinājis dienestu arī pēc brīvības cīņām, rotas un bataljona komandieris. 1922. gada decembrī pārcelts uz 1. jātnieku pulku par eskadrona komandieri, kopš 1925. gada diviziona komandieris. 1930. gada martā atvaļināts. 5. Rīgas aizsargu pulka eskadrona komandieris, dzīvojis Sidgundas pagastā Vilcienos. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par 1919. gada 3. novembra kauju pie Vārnu kroga. 1941. gada jūnijā tika izsūtīts uz Krieviju. 1942. gada 7. februārī Gruntem tika piespriests nāvessodu. Nošauts 1942. gada 14. aprīlī. Portrets.
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.