Ludza pilsētas tiesības ieguva 1777.gadā. Ludza pirmoreiz minēta 1177.gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne. Ziemeļpusē viļņus veļ Zvirgzdenes, Mazais Ludzas, Dunakļu, Lielais Ludzas un dienvidos - Runtortas ezers. Ludzas ģērbonī uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris. Virs tā krustveidā melna atslēga un balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi. Mūris vēstī par to, ka Ludza ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā robežpilsētu. Zobens atgādina par senajām cīņām. Ludzas pareizticīgo Svētā Dievmātes Aizmigšanas katedrāle celta 1845.gadā krievu klasicisma stilā. Baznīca atrodas pašā vecpilsētas centrā