Dubulti vēstures avotos minēti jau kopš 16. gadsimta un ir viens no senākajiem zvejniekciemiem Kurzemes līča piekrastē. Dubultu apbūvi veido trīs pilsētbūvnieciski atšķirīgas telpiskas struktūras. Pirmā, senākā zvejniekciema teritorija ar līkumotu ielu tīklu un gruntsgabalos iedziļinātām, zaļumiem ieskautām dzīvojamām ēkām un vasarnīcām. Otrā, pilsētas tipa apbūve gar Dubultu prospektu, kas veido tirdzniecības rajonu, un, trešā, administratīvais un kultūras centrs ar vizuālo dominanti - luterāņu baznīcu, bijušo pilsētas valdes namu, kā arī kūrzāli, koncertdārzu, parku un koka dzelzceļa staciju, kas nav saglabājušies. Padomju laikā nojauca ne tikai Dubultu, bet arī Jaundubultu koka staciju ēkas un uzcēla jaunas. Teritorijā starp Slokas Baznīcas ielu kopš 20. gadsimta 70. gadiem izvērsta daudzstāvu dzīvojamā apbūve, bet uz Dubultu un Majoru robežas kopš 1870. gada darbojas sanatorija "Marienbāde".
Anotācija (latviešu):
Par Dubultu nosaukuma izcelsmi pastāv vairākas versijas. Saskaņā ar vienu no tām, tuvējā apkaimē dzīvojis zemnieks Dubelts, no kura vārda arī cēlies Dubultu nosaukums. Tomēr ticamāka šķiet versija, ka, jau minētais zvejnieku ciems saucies par Dubļu ciemu (Dubleziem). Vēlāk to dažādi lokot - Dubble, Dubbel, Dubbeln, beidzot arī nonākuši līdz Dubultiem
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija