Vismaz no 15. gadsimtā teritorija Sakas upes krastā piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen. Muižas apbūves ansamblis veidojies 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās kompleksā ietilpst pārvaldnieka, mežsarga un kalpu mājas. 1880. gadā jaunais muižas īpašnieks un Pāvilostas dibinātājs Otto Fridrihs Lilienfelds uzcēla spirta dedzinātavu, vēlāk ķieģeļcepli, bet 1894. gadā pēc arhitekta M.P.Berči projekta - Upesmuižas pili (Sakenhauzen). Pils nodedzināta 1905. gadā, saglabājušies vien pamati un kāpnes Sakas upes krastā.
Anotācija (latviešu):
Sakas pagasts ir viena no trim Pāvilostas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Baltijas jūras krastā. Pirmskara Sakas pagasta teritorija veidojās no šajā teritorijā pastāvējušajiem Ulmales, Salienas, Ostbakas, Pilsmuižas, Mācītāja muižas, Stembres, Sarkanās muižas un Mindes muižu pagastiem, no kuriem 1866. gadā Sakas pagasts tika izveidotas. Agrārreformas gaitā tika atdalīts Ulmales pagasts. 1945. gadā pagastā izveidoja Pāvilostas, Sakas un Salienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Sakas ciemam pievienoja Salienas un daļu Pāvilostas ciema, 1960. gadā - daļu Cīravas ciema, 1962. gadā - Ulmales ciemu. 1987. gadā daļu Sakas ciema iekļāva Jūrkalnes ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2004. gadā Sakas pagasts apvienojās ar Pāvilostas pilsētu un izveidoja Sakas novadu. 2009. gadā Sakas novads tika izformēts un teritorija kopā ar Vērgales pagastu iekļauta Pāvilostas novadā
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija