Liepājas evaņģēliski luteriskā Svētās Trīsvienības baznīca celta no 1742. līdz 1750. gadam pēc Kēnigsbergas būvmeistara Johana Kristofa Dorna projekta vācu draudzes vajadzībām. Baznīcas ēka celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vēlā baroka stilā un apšūta ar Gotlandes smilšakmens plāksnēm. Iesvētīta 1758. gadā; tobrīd baznīcas tornim vēl nebija divu augšējo stāvu (tos un sakristeju piebūvēja 1866. gadā). Taisnstūrveida trīsjomu celtne ar garenass virzienā piebūvētu sakristeju un kvadrātveida vairākpakāpju torni. No 1870. gada tornī ir pulkstenis, taču 1906. gadā to nomaina. Fasādes grezno trīs 18. gadsimta otrajā pusē darināti barokāli portāli. Portālā Liepājas ģerbonis, abpus ieejai uz postamentiem novietotas alegoriskas smilšakmens skulptūras - Ticība un Mīlestība. Baznīcas gludās fasādes sadala pilastri, starp kuriem divos līmeņos izvietotas logailas. Apakšējā līmeņa logus grezno trīsstūra un segmenta frontoni. Baznīcas ērģeles no 1885. - 1912. gadam bija lielākās pasaulē. Ērģeles 1773. - 1780. gadā būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs H.A. Konciuss, tās vairākkārt pārbūvētas un papildinātas. Kopš 1885. gada ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu. Baznīcai krāšņs interjers ar rokoko stila elementiem. No altāra pa labi - Kurzemes hercoga loža ar ģerboņiem. 1100 sēdvietas.
Pēc vācbaltu izceļošanas 1938. – 1939. gadā baznīca tika nodota latviešu draudzes rīcībā. Mūsdienās baznīca ir ieguvusi Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija