Iecavas upes lejtecē aiz baznīcas atradās Lieliecavas muižas Lejas dzirnavas. 1814. gadā noslēgtajā nomas līgumā starp grāfu fon Pālenu un vara fabrikantu P.Kokumu šī dzirnavu ēka nosaukta par jaunceltu, dzirnavu dambis un slūžas bija gatavas jau agrāk. 1820. gadā dzirnavas atgriezās muižas īpašumā. I.Lancmanis dzirnavu ēku raksturo kā pamatīgu divstāvu māju ar pusšļauptu jumtu un trīsasu mezonīnu, kas bija celts pildrežģa tehnikā. 1919. gada 14. novembrī Iecava nonāca pašā kauju centrā starp Latvijas armijas Valmieras trešo bataljonu un Bermonta karaspēku, kas bija nocietinājies muižā. Cīņu laikā Lejas dzirnavas nodega. Netālu kalnā atradās Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā gan kauju gan miera laikā daudz cietusi no postītājiem. Arī tās celtniecība ievilkās. Būve iesākta 1641. gadā, daļēji pabeigta 1659. gadā. Torņa celtniecību pabeidza 18. gadsimta beigās. 19. gadsimtā baznīcas izskats mainījās. 1874. gadā tornis augšdaļā ieguva jaunu nobeigumu ar astoņstūra tornīti
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija