Pēc I.Lancmaņa domām, Lieliecavas muižas pils sakta celt ap 19. gadsimta sākumu. Tās galvenais korpuss stiepās paralēli upei un sastāvēja no divstāvu vidusdaļas ar septiņām ailu asīm, kam piekļāvās vienstāvu piecasu sānu trakti. Centrālo rizalītu ar četriem joniska ordera pilastriem visā platumā iezīmēja monumentālas kāpnes. Ēkas aizmugurē galvenajam korpusam pieslēgtie sānu spārni pārvērta pili rotaļīgā vasarnīcā, ko vēl vairāk uzsvēra sarežģītas vairāklaidu kāpnes un īpatnējie nošļauptie izvirzījumi ēkas iekšējos stūros, kur kolonnas atkārtoja galvenās fasādes ieejas portika motīvu. Muižas pils nodega 1915. gadā. Alus brūzis atradās blakus tiltam, netālu no abiem iebraucamajiem vārtiem. Ēkas celšanas datums nav zināms, tās stilistika pieļauj datējumu visa 19. gadsimta pirmā ceturkšņa robežās. 1957. gadā to pārbūvēja. Spirta brūzis jeb liķiera fabrika muižas centrā arī parādījās 19. gadsimtā. Tagad ēkas pieder SIA "Jaunpagasts", bet spirta rūpnīca nedarbojas.Viena no pēdējām ēkām, kas Pālena laikos parādījās muižas ansamblī, bija slimnīca. Šai koka ēkai jau rakstūrīgas vieglas jūgendstila iezīmes. Tā varētu būt celta 20. gadsimta pirmajos gados. Slimnīca pastāv vēl šobaltdien
Anotācija (latviešu):
Fotokolāžā - Iecavas muižas pils, alus, spirta brūzis, slimnīca, koka tilts
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija