Liepāja, Pilsētas (jaunā) peldu iestāde. Celta 1902. gadā doriešu stilā pēc P.M. Berči (Bertchy) projekta. Apmeklētāji tur varēja nokļūt ar tramvaju, kas gāja tieši gar pašu peldu iestādi. Tajā bija 30 greznas istabas, kas aprīkotas ar siltām jūras ūdens vannām, ūdensdziedniecības nodaļa, garaiņu romiešu un īru pirtis. Pēc tam, kad 1925. gadā Liepājas ezerā tika atklātas dziednieciskās dūņas, 20.-30.gados tur tika iekārtota mehanizēta dūņu vannu un komprešu nodaļa, ogļskābes vanna un sēra vannu nodaļas. Pēc Otrā pasaules kara peldu iestāde, tagad saukta par sanatoriju, atsāka darboties 1946. gadā; tika veikts vērienīgs remonts. 1978. gadā 1,3 kilometru dziļumā pie sanatorijas atklāja pazemes ezeru ar augstvērtīgu minerālūdeni, ko izmanto vēl joprojām - Centrālās slimnīcas dziednieciskajām vannām. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam. Ēka mūsdienās stāv neizmantota
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija