Skats no Bauskas pilsdrupām uz pilsētu | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums (latviešu):: Skats no Bauskas pilsdrupām uz pilsētu
Autors:: Autors nav zināms
Oriģināla radīšanas datums:: 193X
Fiziskais raksturojums (latviešu):: 1 atklātne
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Temats:: Atklātnes
Temats:: Pilsētas
Temats:: Kokmateriālu pludināšana
Temats:: Upes
Temats:: Viduslaiku pilis
Temats:: Bauskas pils (Latvija)
Temats:: Mēmele, upe (Lietuva un Latvija)
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Bauska (Bauskas novads, Latvija)
Anotācija (latviešu):: Vēstures avotos Bauskas vārds pirmoreiz pieminēts 1443. gadā - laikā, kad savu mūra pili Ordeņa valsts dienvidu robežas un svarīgā Lietuvas tirdzniecības ceļa sargāšanai te uzcēla Livonijas ordenis. Pils atradās pie pašas Mūsas un Mēmeles satekas - t.s. Ķirbaksalā. Uz trīsstūrainās zemes strēles aiz pils izveidojās miests ar baznīcu, krogu, kā arī amatnieku un tirgotāju mājām. Tomēr teritorija starp Mēmeli un Mūsu bija pārāk šaura, tāpēc pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1584. gadā miestu lika pārcelt uz Mēmeles kreiso krastu iepretim braslam. 17. gadsimta sākumā Bauska izauga par ievērojamu tirdzniecības un amatniecības centru. Ap 1609. gadu tai piešķīra pilsētas tiesības, kuras 1635. gadā tika papildinātas ar jaunām privilēģijām. 17. gadsimtā Bauskai bija moderns regulārs plānojums (divas galvenās ielas, kuras gāja paralēli Mēmeles upei, perpendikulāri krustoja šķērsielas), plašs tirgus laukums ar rātsnamu centrā, divas luterāņu baznīcas un vienstāvu dzīvojamā apbūve. Smagus zaudējumus Bauska cieta Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa cīņās ar Poliju, bet jo īpaši - Ziemeļu karā. Tā sākumposmā pēc Kārļa XII pavēles pilsētā tika nojauktas koka celtnes, lai iegūtu materiālus pils nostiprināšanai, bet 1706. gadā, pēc Bauskas krišanas krievu rokās cars Pēteris I pili lika uzspridzināt un nocietinājuma vaļņus nolīdzināt ar zemi. Ziemeļu karš drupās pārvērta arī divas trešdaļas pilsētas. Iedzīvotāju postu vēl vairāk padziļināja karam sekojošais bads un 1710. gada mēra epidēmijas. 1812. gadā Bausku piemeklēja jauna liksta - Napoleona armijas iebrukums (cauri pilsētai veda ceļš, pa kuru franči un viņu sabiedrotie pārvietojās uz Krieviju). Bauska īsti atlaba tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā kļuva par vienu no galvenajām linu, graudu un lopu tirdzniecības centriem auglīgajā Zemgales novadā. Ap šo laiku Bauskā tika uzcelta vilnas vērptuve, divas kokzāģētavas, dzelzslietuve, lauksaimniecības darbarīku fabrika un citi uzņēmumi
Oriģināla turētājs (*):: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:: 0821 Bauska
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5658/
Vieta:: Bauskas pilsēta (Bauskas novads)
Gads laika joslai:: 1930
Izveidošanas datums:: 06.06.2013
Labošanas datums:: 11.09.2026
APLIS autortiesību statuss:: Tiesības nav skaidras
APLIS piekļuves tiesības:: Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.
APLIS tiesību paziņojums:: Autortiesības nav noteiktas
APLIS piekļuves paziņojums:: Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)
Bloķēts:: Nē
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/2089
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet