Vecauces muižas pils celta laikā no 1842. līdz 1845. gadam pseidogotiskā angļu-sakšu stilā pēc Berlīnes eklektiķa Fridriha Štīlera meta. Tās īpašnieks bija vācu grāfs Johans Fridrihs fon Mēdems. Vecaucē viņam piederēja 400 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un vēl dažas muižiņas tuvējā apkārtnē - Jaunauce, Ķevele, Vītiņi, Bēne, kā arī Elejas muiža. 1905. gadā nemiernieki Vecauces muižas pili izposta un daļēji nodedzina. 1907. gadā tā tiek atjaunota. 1920. gadā Vecauces muižas pili un zemi no grāfa atraitnes Marijas nopērk Latvijas valdība un tajā ierīko mācību saimniecību lauksaimniecības studentiem. Vecauces muižas pils stipri izposta Otrā pasaules kara beigās, atkāpjoties gan vācu, gan krievu armijām. Līdz 1956. gadam ēku atjauno, un gadu vēlāk Vecauces muižas pils ēkā atkal sāk mācīties studenti. Pēdējie lielākie remontdarbi pilī tika veikti no 1989. līdz 1993. gadam. Ap Vecauces muižas pili ir 13 hektāru lielais parks ar vairākiem dīķiem. Parkā uzstādīti pieminekļiem pirmajam mācību saimniecības "Vecauce" vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī ierīkoti Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija