Nosaukums (latviešu):

Zaļās muižas pils

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Berlin-Steglitz : Verlag von Fritz Würtz

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Zaļās muižas pils

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Schloß Grünhof in Kurland

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Berlin-Steglitz : Verlag von Fritz Würtz

Oriģināla radīšanas datums:

191X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 atklātne

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Muižas

Temats:

Skolu ēkas

Temats:

Zaļenieku muiža (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Zaļenieki (Jelgavas novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

1698.gada dokumentos Zaļā jeb Zaļenieku muiža minēta kā medību vieta, tajā minēta arī lielā hercoga māja, kura sastāvējusi no vecās daļas un jaunākas piebūves. Muižas apbūves kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas ar dažādu stilu iezīmēm no baroka līdz ampīram. Staļļi pie pils pārbūvēti 1800.gadu sākumā un 20.gadsimta otrā pusē pilij ir kalpu māja un brūzis, pie lielceļa - kalēja māja. Kalpu māju ciematiņš, kā noslēgts komplekss, būvēts 19.gadsimta vidū atstatu no pils, lielceļa otrā pusē. Tajā ir kalpu mājas un saimniecības ēkas. 1925. gadā muižas apbūves inventarizācijas dokumentos minētas vairāk nekā 30 dažādas ēkas. Daļa saimniecības ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Anotācija (latviešu):

Zaļā muiža ir viena no vecākajām Jelgavas ordeņa muižām Zemgalē. Kopš 1562. gada tā ir hercoga Gotharda Ketlera īpašums, kas 1698. gadā nonāk galma maršala Ēvalda fon Kleista pārvaldē. Šajā laikā tiek uzbūvēta koka dzīvojamā muižas ēka ar dakstiņu jumtu. Kad nomirst pēdējais Ketleru dzimtas pārstāvis, Kurzemes hercogistes tronī nāk Ernsts Johans Bīrons, kurš Zaļo muižu izmanto izpriecu vajadzībām kā medību pili. No 1768. līdz 1775. gadam arhitekta Severīna Jensena vadībā tiek realizēts viens no Bartolomeo Frančesko Rastrelli projektiem. Top mūra ēkas un ainavu parks 27,7 ha platībā. 1795. gadā pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai Krievijas imperators Pāvils I 1800. gadā Zaļo muižu dāvina kavalērijas ģenerālim Aleksandram fon Virtenbergam. 1850. gadā muižu nopērk ģenerālis Aleksis fon Šoeppings. Atraitne, baronese Aleksandrīne fon Šoeppinga, 1864. gadā apprecas ar grāfu Teodoru fon Medemu no Elejas. Baronesei muiža pieder līdz viņas nāvei 1913. gadā. 1920. gadā. Agrārreformas laikā baroneses mazmeitai muižu nacionalizē un pārveido par mācību iestādi. Kopš tā laika Zaļās muižas pils ēka kalpo izglītības iestāžu vajadzībām. Tagad pilī darbojas Zaļenieku arodvidusskola

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

0741 Zaļenieki

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.530133,23.508757

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5819/

Vieta:

Zaļenieku pagasts (Jelgavas novads)

Gads laika joslai:

1917

Izveidošanas datums:

06.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/2111
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes