LV | EN
Nosaukums:
Dobeles pilsdrupas
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Dobeles pilsdrupas
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Anotācija (latviešu):
Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dobeles pils bija ordeņa komtura pils - saskaņā ar 1254.gada Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un Dobeles pilsnovadu ieguva Livonijas ordenis (šajā laikā te vēl bija zemgaļu koka pils). Karā ar zemgaļiem ordeņa karaspēks vairākkārt uzbruka Dobelei, iekaroja un izlaupīja pilsapmetni, bet koka pils aizstāvjus uzveikt nespēja. Zemgaļi ordeņa pārspēka priekšā beidza pretoties un savu koka pili nodedzināja, pēc tam devās trimdā uz Lietuvu. Ordeņa bruņinieki izvēlējās vietu jaunajai pilij vecajā zemgaļu pilskalnā, jo tas atradās stratēģiski izdevīgā un dabiski aizsargātā vietā. 1335.gadā (pēc Vartenberges Hermaņa hronikām) ordeņa brāļi ordeņa mestra Eberharda fon Mongeima laikā sāka celt savu pili no laukakmeņiem, kuru mestra Gosvina no Herikes laikā (1345-1359) pilnveidoja un nostiprināja. Plānā pils veido šauru, izstieptu trijstūri, kas stiepjas no Ziemeļaustrumiem un Dienvidrietumiem, taču uz 14.gadsimta celtni attiecas 17x32x37x32 m liels trapecveida četrstūris, kas veidoja 4 korpusus un iekšpagalmu; pils kapela atradās Dienvidu malā, taču tā vēlākos laikos tika pārbūvēta. Mūra pils vecākā daļa atradās pašā Ziemeļaustrumu galā uz pilskalna šaurākās un stāvākās daļas. No Austrumiem pili aizsargāja Bērzes upes stāvais krasts, no Ziemeļiem un Rietumiem pili apņēma dabiska avotaina grava, bet Dienvidos ir izrakts aizsarggrāvis. Jaunuzceltajai pilij vairrākkārt uzbruka lietuviešu un zemgaļu apvienotais karaspēks, bet bez sekmēm. Pirmo reizi ordeņa komturs no Dobeles dokumentos ir minēts 1367.gadā, bet laikā no 1373. līdz 1562.gadam ir zināmi 15 Dobeles komturu vārdi. Pilij iepretim (Bērzes upes otrā krastā) veidojās apmetne, kura pirmo reizi ir minēta 1444.gadā. 1559.gadā mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pēdējam Dobeles komturam Tīsam fon der Rekem nodeva Dobeles pili un plašo novadu lietošanai uz mūžu, taču, pēc ordeņvalsts sabrukuma 1562.gadā, izcēlās strīds starp Tīsu fon der Reki un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gotfrīdu Ketleru. Strīds tika atrisināts tikai beidzās tikai 1566.gadā, kad Tīss fon der Reke bija spiests no Dobeles atteikties un Dobele nonāca hercoga varā. 1568.gadā hercogs Gothards Ketlers Dobeles pili atdeva kā atraitnes daļu savai sievai Meklenburgas princesei Annai. Kopš 1579.gada Dobeles pilī notikuši vairāki hercogistes landtāgi. 16.gadsimta beigās sākās pils pārbūve un par galveno dzīvesvietu kļuva priekšpils, gar kuras Austrumu sienu tika uzbūvēts garš divstāvu dzīvojamais korpuss, bet gar pagalma fasādi tam visā garumā tika ierīkota galerija; zem šī korpusa atradās pagrabi. No 1642. līdz 1649.gadam Dobeles pilī dzīvoja hercoga Frīdriha atraitne hercogiene Elizabete Magdalēna. Šajā laikā pils vecākajā daļā tika izveidots grezns baznīcas interjers un pārbūvēta kapela (tā arī ir vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies pils daļa) kā arī uzcēla palastu un aizsargmūra rietumu sienā iebūvēja jaunus vārtus. Ap šo laiku arī pie pils ieejas tika izbūvēts tornītis. Zviedru - poļu karos Dobeles pili bez cīņas 1621., 1625., 1658., 1659.gados ieņēma zviedru karaspēks. Pils katrā reizē tika izlaupīta un postīta, pie kam pēdējie postījumi ir bijuši tik lieli, ka 1661.gadā, aprakstot Austrijas sūtņa Meierberga ceļojumu uz Krieviju un nakšņošanu Dobeles pilī, tiek minēts, ka daļai telpu vairs nav logu un durvju. 1701.gadā Dobeli atkal ieņēma zviedri, pilī sešas dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pils tika apdzīvota (tiesa gan daļēji) un baznīcā tika noturēti dievvārdi līdz 1730.gadiem. Pēc tam pils tika pamesta, blakus esošās pilsētiņas iedzīvotāji pils mūrus sāka izmantot par būvmateriālu ieguves vietu. 20.gadsimta pirmajā pusē pils baznīcas vienā galā izbūvēja skatu platformu, pils pagalma stūrī uzcēla estrādi. Līdz ar kapelas, konventa ēkas korpusa un palasta ieejas portāla fragmentu saglabājušies neregulāras konfigurācijas apkārtmūra atliekas, aizsarggrāvju vieta
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:
0743 Dobele
Objekta piegādātājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pieder kolekcijai:
Zudusī Latvija (Kolekcija)
Alternatīvais nosaukums:
Dobele. Pilsdrupas
Fiziskais raksturojums:
1 atklātne
Priekšmets:
Atklātnes
Priekšmets:
Viduslaiku pilis
Priekšmets:
Dobeles viduslaiku pils (Dobele, Latvija)
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Dobele (Dobeles novads, Latvija)
Atslēgvārds:
Pilsdrupas
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Tīmekļa saite:
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6079/
Vieta:
Dobeles pilsēta (Dobeles novads)
Gads laika joslai:
1930
Izveidošanas datums:
06.06.2013
Autortiesības:
Ir aizsargāts ar autortiesībām
Piekļuves tiesības:
Pieejams tīmeklī
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/2133
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. 0743_28_01_work.jpg 180.93 KB 7b26e5e31d419351c8409376dc55045e Lejupielādēt Atvērt
2. 0743_28_02_work.jpg 164.26 KB d3b2a8163cbbe65f10dffe2cff0d98b4 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. 0743_28_01.jpg 69.27 KB fc74e75f095ea8d0e8a8fc8d80b55758
2. 0743_28_02.jpg 71.84 KB 8de959662d4b191e39d35937f7378440

Lūdzu uzgaidiet