Krustpils cukurfabrikas kantora ēka | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums:: Krustpils cukurfabrikas kantora ēka
Autors:: nav autora
Oriģināla radīšanas datums:: [193-]
Anotācija (latviešu):: Atklātnē redzama fabrikas kantora ēka. Krustpils cukurfabrika, vēlāk, apvienojot pilsētas, to sauca par Jēkabpils cukurfabriku, bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā. Tā atradās Krustpils pilsētā), ceļa Rīga — Daugavpils malā. 1930. gadu sākumā Rīgā starp politiskajām partijām notiek cīņa par cukurfabrikas būves vietas izvēli. Krustpils variantu atbalsta Zemnieku savienība un Jaunsaimnieku frakcija, ko vada deputāts Krustpils miertiesnesis Lūkins. Krustpiliešiem ar iespējamo cukurfabrikas būvi saistās lielas cerības. Jau pirms valdības lēmuma pieņemšanas , pierādot savu dedzīgo atbalstu, apkārtnes zemnieki ar zirgu pajūgiem sāk vest granti uz iespējamo fabrikas celtniecības vietu un krustpiliešu neatlaidība uzvar. 1932. gada 11. februārī valdības koalīcijas vairākums dod atļauju fabrikas celtniecībai. Fabrika tiek uzcelta rekordīsā laikā, 6 mēnešos, to kvalitatīvi veic firma "Neiburgs un Ko". Cukurfabrikas svinīga atklāšana norisinās 1932. gada 22. oktobra rītā. Uz atklāšanu ierodas Ministru prezidents Marģers Skujenieks un valdības locekļi. Krustpils cukurfabrika kļūst par lielako pilsētas uzņēmumu. Cukura ražošana attīstās. Pirmajā sezonā diennaktī tiek pārstrādāts 600 tonnas biešu, no kā iegūst 1500 maisu cukura. Fabrika atbalsta zemniekus, atpakaļ atgriežot biešu graizījumus un bezmaksas dodot filtrkaļķus, bet pāri palikušos tūkstošus tonnu eksportē uz Vāciju, gūstot peļņu. Otrā Pasaules kara laikā, vāciešiem atkāpjoties, fabrikai tiek nodarīti lieli postījumi. Teik uzspridzināti divi katli un tvaika turbīnas, visas elektroiekārtas demontētas un aizvestas līdzi. 1944. gada 1. septembrī uzsākas remontdarbi un fabrikas atjaunošanas darbi, kas notiek atvaļināta kapteiņa Jāņa Alfrēda Bērziņa vadībā. Fabrika atsāk savu darbu jau pēc 5 mēnešiem, gan bez tvaika turbīnām, izmantojot Aiviekstes hidroelektrostacijas saražoto elektroenerģiju. Padomju gados fabrikas darbība attīstās un ražošanas apjomi pieaug. Ilgus gadus fabrikas direktors bija Pēteris Lazdiņš. 1999. gadā Jēkabpils cukurfabrika tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Pašlaik fabrikas teritorijā darbojas vairākas nelielas firmas, taču daudzi fabrikas korpusi ir pamesti un kļuvuši par graustiem. Teritorijā ir notikuši vairāki ugunsgrēki
Oriģināla turētājs (*):: Jānis Zeps
Daļa no:: Jēkabpils cukurfabrika - Nav autora (Notikums)
Atslēgvārds:: Ēka
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Ģeodēziskie sākumdati:: WGS84
Punkta koordinātas:: 56.517943,25.853094
Fiziskais raksturojums:: 1 fotogrāfija
Temats:: Fotogrāfijas
Temats:: Karietes un rati
Temats:: Žogi
Temats:: Jēkabpils cukurfabrika
Temats:: Biroju ēkas
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Krustpils (Jēkabpils, Latvija)
Fiziskais datu nesējs:: Fotopapīrs
Pieder kolekcijai:: Industriālais mantojums (Kolekcija)
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25277/
Vieta:: Jēkabpils
Gads laika joslai:: 1930
Izveidošanas datums:: 13.06.2013
Labošanas datums:: 01.09.2026
APLIS autortiesību statuss:: Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:: Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:: Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Bloķēts:: Nē
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Fotogrāfija
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/21815
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet