Nosaukums:

Krustpils cukurfabrikas darbinieki pie iekārtām

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Krustpils cukurfabrikas darbinieki pie iekārtām

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Anotācija (latviešu):

Krustpils cukurfabrika, vēlāk, apvienojot pilsētas 1962. gadā, to sauca par Jēkabpils cukurfabriku, bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā. Tā atradās Krustpils pilsētā, ceļa Rīga — Daugavpils malā. 1930. gadu sākumā Rīgā starp politiskajām partijām notiek cīņa par cukurfabrikas būves vietas izvēli. Krustpils variantu atbalsta Zemnieku savienība un Jaunsaimnieku frakcija, ko vada deputāts Krustpils miertiesnesis Lūkins. Krustpiliešiem ar iespējamo cukurfabrikas būvi saistās lielas cerības. Jau pirms valdības lēmuma pieņemšanas, pierādot savu dedzīgo atbalstu, apkārtnes zemnieki ar zirgu pajūgiem sāk vest granti uz iespējamo fabrikas celtniecības vietu un krustpiliešu neatlaidība uzvar. 1932. gada 11. februārī valdības koalīcijas vairākums dod atļauju fabrikas celtniecībai. Fabrika tiek uzcelta rekordīsā laikā, 6 mēnešos, to kvalitatīvi veic firma "Neiburgs un Ko". Cukurfabrikas svinīga atklāšana norisinās 1932. gada 22. oktobra rītā. Uz atklāšanu ierodas Ministru prezidents Marģers Skujenieks un valdības locekļi. Krustpils cukurfabrika kļūst par lielako pilsētas uzņēmumu. Cukura ražošana attīstās. Pirmajā sezonā diennaktī tiek pārstrādāts 600 tonnas biešu, no kā iegūst 1500 maisu cukura. Fabrika atbalsta zemniekus, atpakaļ atgriežot biešu graizījumus un bezmaksas dodot filtrkaļķus, bet pāri palikušos tūkstošus tonnu eksportē uz Vāciju, gūstot peļņu. Otrā Pasaules kara laikā, vāciešiem atkāpjoties, fabrikai tiek nodarīti lieli postījumi. Teik uzspridzināti divi katli un tvaika turbīnas, visas elektroiekārtas demontētas un aizvestas līdzi. 1944. gada 1. septembrī uzsākas remontdarbi un fabrikas atjaunošanas darbi, kas notiek atvaļināta kapteiņa Jāņa Alfrēda Bērziņa vadībā. Fabrika atsāk savu darbu jau pēc 5 mēnešiem, gan bez tvaika turbīnām, izmantojot Aiviekstes hidroelektrostacijas saražoto elektroenerģiju. Padomju gados fabrikas darbība attīstās un ražošanas apjomi pieaug. Ilgus gadus fabrikas direktors bija Pēteris Lazdiņš. 1999. gadā Jēkabpils cukurfabrika tiek pasludināta par maksātnespējīgu. Pašlaik fabrikas teritorijā darbojas vairākas nelielas firmas, taču daudzi fabrikas korpusi ir pamesti un kļuvuši par graustiem. Teritorijā ir notikuši vairāki ugunsgrēki

Oriģināla turētājs:

Jānis Zeps

Daļa no:

Jēkabpils cukurfabrika - Nav autora (Notikums)

Atslēgvārds (latviešu):

Cilvēks

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.517363,25.857085

Fiziskais raksturojums:

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Jēkabpils cukurfabrika

Temats:

Cukura rūpniecība

Temats:

Rūpnīcas -- Iekārtas un apgāde

Temats:

Darbinieki

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Krustpils (Jēkabpils, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Pieder kolekcijai:

Industriālais mantojums (Kolekcija)

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/27069/

Vieta:

Jēkabpils

Gads laika joslai:

1930

Izveidošanas datums:

13.06.2013

Labošanas datums:

30.08.2022

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/23211
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes