Rēzekne. Fotokolāža | LNB Digitālā bibliotēka

Metadati

Nosaukums (latviešu):: Rēzekne. Fotokolāža
Alternatīvais nosaukums (latviešu):: Rēzekne sveicina
Autors:: Vīburs, Krišjānis, 1901-1995
Izdevējs:: Rīga : Fotobrom
Oriģināla radīšanas datums:: 193X
Fiziskais raksturojums (latviešu):: 1 atklātne
Fiziskais datu nesējs:: Papīrs
Temats:: Atklātnes
Temats:: Luterāņu baznīcu ēkas
Temats:: Upes
Temats:: Viduslaiku pilis
Temats:: Pašvaldību ēkas
Temats:: Celtnes
Temats:: Rēzekne, upe (Latvija)
Temats:: Rēzeknes viduslaiku pils (Latvija)
Temats:: Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:: Rēzekne (Latvija)
Anotācija (latviešu):: No 13. līdz 16. gs. pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”. No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā. 1778. Sākotnēji Režica bija Pleskavas guberņas sastāvā, 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, bet 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem. Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība. Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus
Anotācija (latviešu):: Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Tomēr vienā no vecākajām Rēzeknes ielām – Latgales ielā – līdz šim saglabājusies daļa vēsturisko celtņu. Līdzās katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes–Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu pamatskola. 19.–20. gadsimta mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies pat pēc 20. gadsimta. vētrainajiem notikumiem. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Rietumiem. Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji
Anotācija (latviešu):: Rēzeknes upe šķērso pilsētu austrumu - rietumu virzienā. Pilsētā upes garums ir apmēram 10 kilometri. Rēzeknes upe pilsētā veido līkločus, ir arī daži asi līkumi, dažās vietās upes krasti tiek izskaloti. Rēzeknes Svētā Trīsvienības luterāņu baznīca uzcelta pēc inženiera Jāņa Cīruļa būvmeta, baznīca iesvētīta 1938. gada 7.augustā
Oriģināla turētājs (*):: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:: 1720 Rēzekne
Pieder kolekcijai:: Zudusī Latvija (Kolekcija)
Objekta piegādātājs:: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Atslēgvārds (latviešu):: Pilsdrupas
Atslēgvārds (latviešu):: Pilsētu skati
Atslēgvārds (latviešu):: Pilsētas valde
Tīmekļa saite:: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7372/
Vieta:: Rēzekne
Gads laika joslai:: 1930
Izveidošanas datums:: 06.06.2013
Labošanas datums:: 11.09.2026
APLIS autortiesību statuss:: Aizsargāts ar tiesībām
APLIS piekļuves tiesības:: Nav
APLIS tiesību paziņojums:: Ir aizsargāts ar autortiesībām
APLIS piekļuves paziņojums:: Nav pieejams
Bloķēts:: Nē
Resursa virstips:: Attēls
Resursa tips:: Atklātne
URI:: https://dom.lndb.lv/data/obj/2344
RDF dati | XML dati

Metadati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes

Lūdzu uzgaidiet